Demokrātijas ideja nav statiska, nemainīga. Tai ir ap 2000 gadu, kuru laikā izpratne par šo jēdzienu pastāvīgi pilnveidojās, lai kļūtu par tādu, kā mēs to saprotam šodien.
Kā ir zināms, par demokrātijas šupuli kļuva Senā Grieķija, ko sekmēja vairāki nosacījumi. Pirmais no tiem bija grieķu polisas izveidošana. Ģeogrāfisko apstākļu dēļ Senās Grieķijas teritorijā sāka veidoties slēgtas sabiedrības, kas, savukārt, deva pamatu neatkarīgas pilsētas-valsts dibināšanai. Teritorijas lielums un iedzīvotāju skaits tajos nebija liels, līdz ar ko, pārvalde atradās daudz tuvāk tiem cilvēkiem, kurus tā pārvaldīja, nekā mūsdienās.
8.gs.p.m.ē., kas arī sakrīt ar polisu dibināšanas laikmetu, sabiedrības domāšanā iezīmējās jauns pavirziens. Cilvēki, dzīvojot kopā, sāka apzināties, ka katram ir tiesības būt uzklausītam. Ian Morris sauc to par Interešu vienlīdzīgu ievērošanas principu1. Tieši šis princips kļuva par demokrātijas idejisko pamatu. Tomēr bija viens škeršlis, kas neļāva šim principam attīstīties straujāk. Tie bija bagāti polisas iedzīvotāji, kuriem arī piederēja vara. Tādā veidā sabiedrība bija polarizēta, balstoties uz sociālā statusa principa.…
