| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 2 | |
| 1. | Bezdarbs | 3 |
| 2. | Cenas | 5 |
| 3. | Aizplūšana uz ārzemēm | 7 |
| Izmantotā literatūra | 8 |
Šogad Latvijā minimālā alga ir 180 Ls mēnesī. Tas ir viens no zemākajiem valstī noteiktajiem mēneša atalgojumiem Eiropas savienībā. Eiropā vēl zemāka noteiktā minimālā alga ir Rumānijā un Bulgārijā. Latvijā ir krities mēneša pamatalgas un gada kopējās algas līmenis (par 1,8 % un 7,2 %). Ekonomiskās situācijas ietekmē 44 % Latvijas uzņēmumu samazinājuši vai atcēluši arī darbinieku mācību budžetu, 39 % atcēluši citus labumus, ārpuskārtas atvaļinājumu, nesaglabājot vai daļēji saglabājot atalgojumu, kā risinājumu izmantojuši 8 % uzņēmumu. Nākamajā gadā Latvijas uzņēmumi paredz 3 % algu kritumu.
Darba samaksa atšķiras pa reģioniem, agrāk tas nebija tik krasi izteikts, bet ekonomiskās lejupslīdes laikā šī atšķirība ir lielāka. Augstāk apmaksātie darbinieki ir Rīgā, to pamatalga par 1 % pārsniedz Latvijā vidējo pamatalgu. Latgalē pamatalga ir viszemākā - 81 % no valstī vidējās. Šī plaisa tuvākajā nākotnē vēl varētu palielināties, jo reģionos ir daudz mazāk iespējas atrast darbu un cilvēki gatavi strādāt par zemāku atlgojumu. Reģionos arī pārsvarā ir mazie uzņēmumi, kas atalgojumu varētu samazināt procentuāli vairāk nekā lielie un starptautiskie uzņēmumi, kuri vairāk koncentrējušies Rīgā un Pierīgā.
Interneta aptauja rāda, ka 52 % cilvēku gatavi strādāt, saņemot aplokšņu algas. Atbalsti aplokšņu algu maksāšanai skaidrojami ar iedzīvotāju uzticības krišanos valsts nodokļu politikai kopumā, kā arī pašu nodarbināto vēlme saņemt vairāk.
Valstī pieaug darba ņēmēju skaits un īpatsvars ar ļoti zemiem darba ienākumiem. Tas izskaidrojams ar to, ka ekonomiskās krīzes rezultātā palielinās darba ņēmēju skaits, kas strādā nepilnu darba laiku un līdz ar to darba ienākumi samazinās. Arī visās pārējās darba ienākumu lieluma grupās sakarā ar darbvietu skaita samazināšanu darba ņēmēju skaits ir sarucis. To parāda zemāk esošā Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes tabula. …
Šī gada laikā 67 % Latvijas privātā sektora uzņēmumu ir samazinājuši darbinieku skaitu. Lielākajā Latvijas uzņēmumu daļā (45 %), kur darbinieku skaits ticis samazināts, šis samazinājums bija lielāks par 20 %. Bezdarba līmenis Latvijā ir otrais augstākais Eiropas savienībā, augstāks tas ir Spānijā. Bezdarba līmenis Latvijā ir lielākais 11 gadu laikā. Reģistrētais bezdarba līmenis Latvijā 2009. gada septembra beigās bija 13,2 % no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, oktobra sākumā - 13,3 %, tagad jau 13,9 %. Tiesa, kā liecina viena internetā veikta aptauja - Latvijā ir liela daļa bezdarbnieku, kuri nemaz nav reģistrējušies par bezdarbniekiem, tā ka šis skaitlis ir daudz lielāks. Vislielākais bezdarba līmenis ir Rēzeknes rajonā, viszemākais bezdarba līmenis ir Tukuma rajonā. Visaugstākais bezdarbnieku skaits visa gada laikā ir apstrādes rūpniecībā, bet otrajā vietā gada otrajā pusē ierindojušies valsts pārvaldē strādājušie cilvēki. Šobrīd bezdarba līmenis turpina pieaugt straujāk nekā vasarā. Pieaug daudz bezdarbnieku, kuri ir ieguvuši augstāko izglītību - skolotāji, ārsti. Eksperti prognozē, ka bezdarbs turpinās augt un augstāko punktu sasniegs nākamā gada sākumā, pēc tam tas pakāpeniski samazināsies.
