Patlaban pasaulē jau ir bagāta pieredze makroekonomisko modeļu teorētiskajā izstrādāšanā un to praktiskajā pielietošanā. Pirms apskatīt pirmos makroekonomiskos modeļus jādefinē to jēdzienu.
Makroekonomiskais modelis ir matemātiski formalizēta koncepcija par valsts tautsaimniecības, ka vienota objekta funkcionēšana. (Frolova, 2005, 56.lpp)
Makroekonomiskais modelis ir visas valsts ekonomikas modelis, un tam ir globāls raksturs. Kā makroekonomiskos modeļus izmanto makroekonomiskos modeļus izmanto makroekonomiskās ražošanas funkcijas, makroekonomiskā līdzsvara modeļus, makroekonometriskos modeļus, optimizācijas modeļus, starpnozaru bilances matemātiskos modeļus. (Frolova, 2005, 425. lpp)
Visas turpmāk minētas makroekonomiskās analīzes pieejas tiek pamatoti uzskatītas par mūsdienu makroekonomisko modeļu vēsturiskajiem prototipiem.
Pirmo makroekonomisko modeli izveidoja F.Kenē. Viņš izstrādāja divus „Ekonomiskās tabulas” veidus: vienu 1758. gadā, bet otru – 1766. gadā. Pirmais varinats ieguva nosaukumu „doktora Kenē zigzagi”. Otrais varinats – „aritmētiskā formula” – ir vienkāršāk izprotams un mūsdienīgāks. Tieši so vēlāko variantu izmantoja K. Markss „Ekonomiskās tabulas” analīzē. „Ekonomiskā tabulā” atspoguļoti reāli saimnieciskie sakari un attiecības, kas veidojas uz vienkāršās atražošanas pamata.…
Makroekonomiskais modelis palīdz izprast ekonomisko procesu norisi tautsaimniecībā kopumā, dot priekšstatu par kopējām tautsaimniecības attīstības tendencēm un faktoriem, kā arī ļauj veidot tautsaimniecības attīstības scenārijus un prognozes. Jebkurš makroekonomiskais modelis tiek veidots ar mērķi iegūt jaunu informāciju par makroekonomiskajiem procesiem, to dinamiku, parametriem, struktūru, attīstības tendenču maiņām. Modelis arī ļauj pievērst uzmanību būtiskajiem tautsaimniecības attīstības faktoriem, atklāt būtiskākās ekonomiskās sakarības un novērtēt dažādu ekonomiskās politikas pārmaiņu ietekmi. Praksē var redzēt, ka , lai valsts efektīvi attīstītos ir nepieciešams izveidot stratēģijas pēc kurām tiks vadīti makroekonomiskie procesi. Vadot un regulējot makroekonomiskos procesus ir svarīgi ņemt vērā: efektivitāti, taisnīgumu, stabilitāti un , lai to īstenotu ir jāizmanto dažādas politikas: ekonomisko ārpolitiku, demogrāfiski un ārpolitiku, ekonomisko iekšpolitiku, fiskālo un naudas politiku u. c. Lai valdības pieņemtie lēmumi būtu pamatoti ir jāveic analītiskie aprēķini, kvantitatīvās makroekonomiskās analīzes metodes, kā arī statistiskie, ekonometriskie, optimizācijas, bilanču modeļi un imitējošās modeļu sistēmas. Šajā referātā tika aprakstītie pirmie makroekonomisko modeļu veidotāji un makroekonomisko modeļu veidi. Kā arī makromodeļu pielietošana, īpatnības un izmantošana dažādās valstīs.
