Jēdziens demokrātija (sengrieķu demos 'tauta', kratos 'vara') burtiski nozīmē "tautas vara". Demokrātijā kā valsts pārvaldes formā katram pilsonim ir tiesības piedalīties savas valsts pārvaldīšanā. Atsevišķu valstij svarīgu pieņemšanā vai grozīšanā iespējamas arī visu pilsoņu balsojums. Pirms 2500 gadiem Senajā Grieķijā Atēnās praktizēja šādu demokrātijas paveidu. Mūsdienās pastāv galvenokārt pārstāvnieciskās demokrātijas: tauta ievēl pārstāvjus, kas gatavo un pieņem lēmumus tās vārdā.Demokrātijas režīmā valsti kontrolē pilsoniskā sabiedrība, valsts garantē pilsoniskās sabiedrības suverenitāti un nodrošina tās iekšējo pretrunu risināšanas atklātumu un tiesiskumu.
Demokrātijas galvenais nasacījums ir tas, ka sabiedrība ir parliecināta savā pārticība un drošībā, resursu pietiekamība, un tas strīdīgos gadījumos lauj izradīt pretiniekiem savstarpēju iecietību un piekāpību, lai izvairītos no konfliktu postošajām sekām.…
