Bibliotēku loma informācijas sabiedrībā

Bibliotēku loma sabiedrībā

Neliels ieskats vēsturē
Jaunlatviešu kustība 19.gs. deva pirmos impulsus labdarībai tautas izglītības laukā, ko vēlāk nostiprināja tādi mecenāti kā A.Dombrovskis, K.Morbergs u.c. Kārļa Ulmaņa Draudzīgā aicinājuma kustībai bija liela ietekme uz trimdas dzīvi, veicinot sabiedrības centru bibliotēku veidošanu. Trimdā tika izdotas grāmatas, žurnāli un citi laikraksti, kuri pēc 1989. gada sāka plūst uz Latviju (Augstskolu un skolu, pilsētu un pagastu bibliotēkās nonāca tūkstošiem grāmatu). Latvijas bibliotekāri nodibināja labus sakarus ar trimdas bibliotekāriem, tieši viņu palīdzība Latvijas bibliotēkām atgriezties pasaules apritē un veicināt attīstību bija milzīga.
Bibliotēku attīstību komunistiska režīma laikā Latvijā ļoti ietekmēja padomju varas cenzūra, jo cenzēja visas grāmatas, laikrakstus, radio, TV u.c. Aizliegtā literatūra bija viss, kas tika publicēts līdz 1940. gadam. Šis faktors ļoti negatīvi ietekmēja bibliotēku attīstību (12 4.lpp.).
Pēc Satversmes atjaunošanas bibliotēku darbā notika lielas pārmaiņas, jo sakarā ar privatizāciju bibliotēkām bija jāatrod jaunas telpas, un tas ne vienmēr risinājās apmierinoši. Izmainījās arī grāmatniecību darbība, grāmatu cenas palielinājās, līdz ar to iedzīvotāju pirktspēja strauji kritās. Bet arvien redzamāku vietu starp grāmatu pircējiem ieņem bibliotēkas, lai gan netrūkst problēmu, kopējais grāmatu iegādes apjoms pēdējos trīs gados pieaudzis aptuveni par 40% (12 6.lpp).

Bibliotēkas loma mūsdienu sabiedrībā

Ikvienas valsts un nācijas iekšējā vērtību skalā bibliotēkām dažādos laikos ir bijusi atšķirīga nozīme. Bibliotēku loma kultūrā kopumā vienmēr ir novērtēta pietiekami augstu, kaut gan tajā pašā laikā netika pievērsta pietiekami liela uzmanība to attīstībai. Bibliotēkas pastāvēšanas apstākļi lielā mērā ir bijuši atkarīgi no cilvēku izpratnes par garīgo vērtību un cilvēku izpratnes par garīgo vērtību un informācijas lomu sabiedrībai svarīgu problēmu risināšanā (3). Lasīšanas interesēm ir īpaša vieta cilvēka interešu sistēma, personības individuālo un emocionālo potenciālu atjaunošanā, pasaules uzskata, pārliecības nostiprināšanā un personības individuālās savdabības attīstībā (4.).
…