Skābeklis dabā un tā iegūšana. Skābeklis dabā ir izplatītākais elements. Savienojumos ar citiem elementiem tas ietilpst ūdens, daudzu Zemes iežu un minerālu, kā ari organisko savienojumu sastāvā, no kuriem veidota visa dzīvā daba. Bet brīvā veidā, t. i., kā diskābeklis 02, skābeklis atrodas atmosfērā, nedaudz arī ūdenī un augsnē. Zemes garozā elementa skābekļa masas daļa ir 49,5%, litosfērā — 46,6%, hidrosfērā — 86,03%, troposfērā (gaisa sastāvā) — 23,12%. Dzīvajos organismos skābekļa masas daļa ir aptuveni 70%.
Laboratorijā skābekli iegūst, karsējot kālija permanganātu vai katalizatora MnO2 klātbūtnē sadalot ūdeņraža peroksīdu.
2KMn04 → K2Mn04 + Mn02 + 02↑
2H2O → 2H2O + O2↑
Rūpniecībā skābekli iegūst, frakcionēti destilējot sašķidrinātu gaisu.
Skābekļa īpašības un izmantošana. Parastajos apstākļos skābeklis ir bezkrāsaina gāze bez smakas. Tas slikti šķīst ūdeni. Skābeklis -183oC temperatūra pāriet šķidrā stāvokli. Tad tam ir zila krāsa. Skābekļa blīvums ir 1,43 g/l.
Skābeklis O2 ir ķīmiski aktīva viela. Tas ir spēcīgs oksidētājs, tāpēc veido savienojumus ar visiem ķīmiskajiem elementiem, izņemot He, Ne, Ar.…
