1. Kulturālās uzvedības priekšnoteikumi un jēdzieni.
Uzvedības kultūra lielā mērā saistās ar tēlu (ārējo izskatu) un valodu (balss, tonis, žesti, mīmika). Tik pat svarīga ir arī konkrētā situācija- pieprasītās morāles normas, vērtīborientācija, attieksme, tradīcijas.
Etiķete ir noteikti uzvedības priekšstati, ceremoniāli formāls uzvedības kodekss, piemērots noteiktai sociālās mijiedarbības situācijai. Etiķete mainās visu laiku. Tas notiek pateicoties globalizācijai, kā arī elektroniskiem saziņas līdzekļiem. Tāpat etiķeti maina sievietes dalība lietišķās attiecībās.
Tāpat etiķeti var iedalīt galda, formālā, militārā, ikdienas un lietišķajā.
Etiķete nav attiecināma uz cilvēkiem ar īpašām vajadzībām- invalīdiem.
Atšķirības etiķetē Latvijā- tā nav izkopta, bet gan atstāta novārtā. Nozīmīga atšķirība ir tā, ka sniedz ziedus jebkurā situācijā, kā arī tas, ka pārspīlē ar ģērbšanos.
Starptautiskās normas var būt pretrunā ar atsevišķu valstu noteikto etiķeti. ASV atšķiras ēšanas kultūra (sagriež visu un tad ēd pa maziem kumosiņiem); Eiropā arī pastāv atšķirības; musulmaņu kultūras atšķirības- īpaša attieksme pret ēdienu. Tāpat atšķirīgi ir gan dāvināšanas, bet lielākoties ēšanas rituāli.
Galvenās kļūdas, kas tiek pieļautas ēdot ir: izvēlas nepareizo formu, kārtību vai neievēro nacionālās valsts īpašības; uzrunas formas; iepazīšanos; āriene; kā tiek lietoti elektriskās sadzīves līdzekļi; dāvanu pasniegšana, saņemšana; tikšanās ar partneriem- laiks, termiņi; humora neatbilstoša lietošana.…
