| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 6 | |
| 1. | Kriminālsoda - mūža ieslodzījums - tiesiskais regulējums | 8 |
| 1.1. | Uz mūžu notiesāto raksturojums | 11 |
| 2. | Mūža ieslodzījums kā soda veids | 16 |
| 2.1. | Brīvības atņemšanas iestāžu veidi | 19 |
| 2.2. | Nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana un notiesātā apžēlošana | 21 |
| 2.3. | Mūža ieslodzījums kā nāvessoda alternatīva | 23 |
| 3. | Mūža ieslodzījums - problēmjautājumi un piemēri no reālās dzīves | 28 |
| 3.1. | Uz mūžu notiesātie Latvijā | 32 |
| 3.2. | Aptauja „Mūža ieslodzījums” | 35 |
| Secinājumi un priekšlikumi | 40 | |
| Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 41 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Izstrādājot darbu tika izdarīti vairāki secinājumi, no kuriem svarīgākie ir:
1) Latvijā no Krimināllikuma pakāpeniski tika izņemtas tiesību normas, kuru sankcijas bija nāvessods, līdz ar to bargākais sods Latvijas tiesību sistēmā ir mūža ieslodzījums. Nāvessoda atcelšanas dēļ palielinās uz mūžu notiesāto personu skaits.
2) Starptautiskajos dokumentos mūža ieslodzījuma mērķis noteikts tāds pats kā „parasta” brīvības atņemšanas soda mērķis, no kā var secināt, ka starptautiskajos dokumentos prezumēta uz mūžu notiesātās personas atgriešanās iespēja sabiedrībā. Kaut arī brīvības atņemšanas soda izpildei jebkurā gadījumā ir nepieciešama individuāla pieeja, īpaša uzmanība jāpievērš mūža ieslodzījuma izpildes plānošanai un izpildei, turklāt izpildes gaita ir jāpielāgo katra notiesātā individuālajām vajadzībām.
3) Nevienā starptautiskajā dokumentā, nav minēts, ka uz mūžu notiesātajām personām sods ir jāizcieš stigrākos soda izciešanas režīma apstākļos nekā pārējiem ar brīvības atņemšanu notiesātajiem, tikai pamatojoties uz piemēroto sodu - mūža ieslodzījumu.
4) Nežēlīgie noziegumi pret bērniem liek sabiedrībai runāt par nāves soda atjaunošanu.
5) Aptaujas rezultāti liecina par to, ka sabiedrība ir ļoti negatīvi noskaņota pret uz mūžu notiesātajiem.
No darbā minētajiem secinājumiem izriet sekojoši darba autores priekšlikumi par pētāmajiem jautājumiem:
1) Uz mūžu notiesāto personu tikšanas reižu skaitu ar radiniekiem būtu ieteicams palielināt, tas sekmētu radniecisko un emocionālo saikni starp notiesāto un viņa ģimeni.
2) Veikt izpēti par mūža ieslodzījuma ietekmi, īpašu uzmanību pievēršot faktoriem, kas rada kaitīgu ietekmi un sekmē pielāgošanos dzīvei cietumā.
…
Darba autores izvēlētā kvalifikācijas darba tēma ir „Kriminālsoda – mūža ieslodzījums – tiesiskais regulējums”. Tēmas aktualitāte: gandrīz katru gadu Latvijā tiek izdarīts kāds nežēlīgs noziedzīgs nodarījums, par kuru, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, tiek piemērots tieši šis kriminālsods. Obligāti ir jāmin fakts, ka daudzās pasaules valstīs mūža ieslodzījums tie piemērots kā nāvessoda alternatīva - arī Latvijā. Izvēlētās tēmas nozīmīgums atklājas aspektā, ka mūža ieslodzījums ir bargākais soda veids Latvijas un arī daudzu citu pasaules valstu krimināltiesību sistēmā. Kāpēc tas tā ir – tiks analizēts un skaidrots autores izstrādātajā darbā. Darbā tiks apskatīta kriminālsoda – mūža ieslodzījums – tiesiskais regulējums, tā saturs un piemērošana praksē, kā arī analizētas pastāvošās problēmas. Darbā tiks sniegts ieskats kāds ir „vidējais” uz mūžu notiesātais, kādas ir viņa reālās vajadzības un vēlmes. Sabiedrības attieksme pret šo notiesāto personu kategoriju ir noraidoša un ļoti negatīvi noskaņota un tas, protams, ir saprotams. Saskaņā ar Krimināllikumu, Latvijā ar mūža ieslodzījumu var sodīt par genocīdu, noziegumiem pret cilvēci, noziegumiem pret mieru, par masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanu, glabāšanu, pārvietošanu, lietošanu un izplatīšanu, par kara noziegumiem, par terorismu un tā finansēšanu, par slepkavību un izvarošanu. Latvijā mūža ieslodzījumu visbiežāk piemēro par slepkavībām. Darba autore savā darbā izmantoja dažādus informācijas avotus, nozīmīgākie no tiem:
