Slepkavība ir citas personas tīša prettiesiska nonāvēšana. Slepkavību iedala:
• Slepkavība bez pastiprinošiem/ mīkstinošiem apstākļiem (KL 116. p.);
• Slepkavība pastiprinošos/ sevišķi pastiprinošos apstākļos (KL 117. – 118.p.);
• Slepkavība mīkstinošos apstākļos (KL 119. – 122. p.).
Likums vienādi sargā jebkura cilvēka dzīvību neatkarīgi no viņa dzīvotspējas, vecuma, izglītības, nodarbes u. c. faktoriem.
Slepkavības sastāvs ir materiāls un tas ir pabeigts ar brīdi, kad iestājas cietušā nāve. Obligāta objektīvās puses pazīme ir cēloņsakarība starp vainīgās personas nodarījumu (darbību/ bezdarbību) un cietušā nāves iestāšanos. Ja personas darbība/bezdarbība bija tieši vērsta uz cietušā nonāvēšanu, bet sekas nav iestājušās no vainīgā gribas neatkarīgu apstākļu dēļ, nodarījums kvalificējams kā slepkavības mēģinājums pēc KL 15. p. 4.d. un 116. p.
KL 117. p. Paredzētā slepkavība, kas ir sevišķi smags noziegums, atzīstama par izdarītu pastiprinošos apstākļos, ja nodarījumā konstatēts kaut viens no šā panta punktos minētajiem 12 slepkavību pastiprinošajiem apstākļiem.
Pēc pasniedzējas V. Liholajas lekcijās stāstītā, KL 117. p. punktus var iedalīt pēc sakarībām:
1) 1., 2., 12. p. – norāda uz cietušā īpatnībām.
1.p. – sieviete – grūtniece. No objektīvās puses noziegums izpaužas sievietes, kura ir jebkurā grūtniecības periodā noslepkavošanā, tadējādi apgdraudot ne tikai sievietes, bet arī augļa dzīvību. Nav svarīgi, vai auglis ir gājis bojā vai nē.
…
