Turpretī Lielā franču revolūcija nepārstāja ietekmēt Rietumu civilizāciju arī pēc tās faktiskajām beigām 1799.gadā – liberālisms, vienlīdzība likuma priekšā, vēlēšanu un vispārīgas izvēles tiesības, metrisko mēru sistēma, kā arī daudzi citi tās laikā radušies jēdzieni ir neatņemamas mūsdienu demokrātijas un ikdienas sastāvdaļas.
Sākumā izvirzīto tēzi uzskatāmi pierāda visi augšminētie argumenti: monarha vienpersoniskās vēlmes mazāk motivē sabiedrību progresam nekā cilvēku pašu griba mainīt savu stāvokli; revolūcijas politiskā sistēma vairāk pauž visu iedzīvotāju viedokli pretstatā absolūtajai monarhijai, tāpēc sabiedrībai ir vieglāk veidot savu progresu; revolūcijas kā progresa virzītājas ietekme gan tolaik, gan mūsdienās ir daudz lielāka nekā konkrēto monarhu darbības sekas. Tieši tāpēc „apgaismotais” absolūtisms nebija efektīvāks sabiedrības progresa veicinātājs nekā Lielā franču revolūcija.
…
