Ogļhidrāti - nodrošina organismu ar enerģiju. kas nepieciešama augšanai un fiziskai aktivitātei. Skolas gados bērni strauji aug, tādēļ šajā laikā palielinās apetīte un rodas vajadzība pēc papildus enerģijas. Tie palīdz organismam pilnvērtīgi izmantot pārējās vērtīgās vielas.
Ogļhidrāti ir ķīmiski savienojumi, kas sastāv no oglekļa, ūdeņraža un skābekļa. Nozīmīgākā bioloģiskā funkcija ir piedalīšanās vielmaiņas procesos, kuru rezultātā tiek uzkrāta vai atbrīvota enerģija, ogļhidrāti ir nepieciešami arī, lai varētu uzsūkties citas barības vielas. Apmēram puse no visa dienā nepieciešamā enerģijas daudzuma jāsaņem ar ogļhidrātiem.
Ogļhidrāti ir ļoti plaša vielu grupa, tie tiek sintezēti augu šūnās fotosintēzes procesā, izmantojot gaisā esošo ogļskābo gāzi, ūdeni un saules enerģiju, tādā veido augs arī sevi apgādā ar enerģiju.
Cilvēks ogļhidrātus uzņem ar visdažādākajiem pārtikas produktiem: maizi, kartupeļiem, makaroniem, pupiņām, piena produktiem, augļiem un, protams, saldumiem. Tā kā ogļhidrātu struktūra ir ļoti atšķirīga, tad parasti mēs arī apēdam dažādus šīs uzturvielu grupas savienojumus.
Ar barību uzņemtie ogļhidrāti kuņģa zarnu traktā tiek sašķelti par vienkāršajiem cukuriem jeb monosaharīdiem - glikozi, fruktozi un galaktozi. Tie savukārt no tievām zarnām uzsūcas asinīs un ir galvenais šūnu enerģijas avots. …
Ogļhidrāti ir ļoti plaša vielu grupa, tie tiek sintezēti augu šūnās fotosintēzes procesā, izmantojot gaisā esošo ogļskābo gāzi, ūdeni un saules enerģiju, tādā veido augs arī sevi apgādā ar enerģiju. Ogļhidrāti cilvēka organismā pilda šādas funkcijas: • ir enerģijas avots (tiek uzskatīts, ka ar ogļhidrātiem būtu jāsaņem ne mazāk par 50% no cilvēkam ik dienu nepieciešamās enerģijas); • ir šķiedrvielu avots; • ietilpst nukleīnskābju un fermentu sastāvā; • kā uzbūves materiāls nelielos daudzumos ietilpst visos organisma audos.
