Cilvēks, jau kopš bērnībās tiecās kaut ko radīt. Smilšu kastē pilis, sapņojot nākotnē celt īstas pilis, līmējot papīra aplikācijas, viņš jau izsapņo kā nākotnē veidos izstādes ar 10 reizes lielākām mākslām, kā tai bērnības brīdi. Katram skats uz mākslu caurs savu dzīves sienā izurbto caurumiņu vai pat loga aili ir citādāks. Vienam šķiet, ka viņš veido mākslu veidojot karikatūras uz burtnīcas malas lekcijā, cits mākslās akadēmijā, mālē gleznu un vienalga netic kā tā ir māksla. Vai, varbūt vienkārši netic! Bet viņi abi mēģina kaut ko pateikt caur šiem darbiem, attiekami pret garlaicīgo pasniedzēju, izķēmojot viņu karikatūrā, vai savā dvēselē mutuļojošajiem notikumu un sajūtu virpuļiem, ko izpauž ar satrauktajiem otas triepieniem. …
