Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.06.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Ir
  • Eseja 'Par cildeno antīkajā kultūrā', 1.
  • Eseja 'Par cildeno antīkajā kultūrā', 2.
  • Eseja 'Par cildeno antīkajā kultūrā', 3.
  • Eseja 'Par cildeno antīkajā kultūrā', 4.
  • Eseja 'Par cildeno antīkajā kultūrā', 5.
Darba fragmentsAizvērt

Savā esejā balstīšos uz antīkās kultūras apcerējumu „Περι υψουσ” (par cildeno) kā autorību piedēvē personai ar vārdu Longīns. Tomēr šis darbs visticamāk nepieder vēsturiskajai personai vārdā Kasijs Longīns (213-273), kurš bijis retoriķis un Plamīras ķēniņienes Zinovijas padomnieks 3 gs. AD. Ir pieņemts šā darba autoru dēvēt par Pseidolongīnu, taču ņemot vērā neskaidrības, arī šādam autorības risinājumam nav pamata, jo par darba autoru potenciāli varēja būt persona vārdā Longīns. Angļu pētnies M. Boids 1957. gadā izvirzīja piedāvājumu uzskatīt par autoru Dionīsijas Longīnu, jo rokraksta sākumā ir minēts, ka autors ir persona vārdā Dionīsijs Longīns, bet rokraksta beigās minētas, ka ir iespējamas divas dažādas personas – Dionīsijs vai Longīns. Netiek atrisināta autora biogrāfijas problematika un novietojuma kultūras attīstības veidošanā kā personai, taču tiek atrisināta bibliogrāfiskā sakārtojuma problēma.1 Nav tekstuālu ziņu, kas apstiprinātu Longīna darba popularitāti vai aktualitāti viņa dzīves laikā, vai arī vēlāk, līdz pat klasicisma laikmetam, kad Nikolā Bualo veic šī darba tulkojumu brīvā pārstāstā. Darbs tiek atzīts par vienu no būtiskākajiem antīkās humanitārās domas avotiem un top ierindots blakus Aristoteļa darbam „Poētika”.
Latviešu valodā Dionīsijas Longīna (turpmāk tekstā vienkāršības dēļ tiks lietots vārds Longīns, paļaujoties uz lasītāja sapratni par iepriekšminēto skaidrojumu šā darba autorības jautājumos) apcerējums latviešu valodā ir pieejams O. Lāma tulkojumā ar nosaukumu „Par cildeno”, taču angļu valodās šim pašam tekstam mēdz būt divi atšķirīgi virsraksti – „On Great Writing”, vai „On the Sublime”. Kā norāda tulkotājs Lāms, tad grieķu valodas vārdi ‘υψοσ’, ‘υψηλοσ’ ir polisemantiski, proti, tiem nav iespējams viens skaidrojums vai tulkojums plašā nozīmes lauka dēļ. Vārda nozīme burtiskā tulkojumā attiecas uz augstumu, cēlumu, cildenumu, diženumu, virsotni, proti, šis vārds raksturo kaut kā izcilību un pārākumu pār pārējo, tādēļ šis darbs būtu uzskatāms kā norāde, vai kā ieteikumi, šāda pārākuma sasniegšanai. Bez šīm nozīmēm vārdam ‘υψοσ’ piemīt arī vēl viena daudz marginālāka nozīme, kura norāda uz normas, parauga un mēra nozīmi.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants