Regulējot sabiedriskās attiecības, valsts ar likumu palīdzību ietekmē šo attiecību dalībnieku gribu un uzvedību, rīcību. Liela daļa likumu priekšrakstu tiek izpildīti labprātīgi, un tā ir viena no likumu labvēlīgās iedarbības izpausmēm. Taču likumos jābūt arī atbildei uz jautājumu, kas notiek tad, ja kāds likumu nepildīs, pārkāps citas personas tiesības. To risina visas tiesību nozares, katra ar attiecīgai nozarei piemērotām metodēm un līdzekļiem. Civillikumā (turpmāk tekstā - CL) saistību pārkāpumu vispārīgie jautājumi regulēti Saistību tiesību daļas trešajā nodaļā: „Saistības un prasījumi no neatļautās darbības” un astotajā nodaļā „Zaudējumi un to atlīdzība”.
Civiltiesiskajās attiecībās tiesību aizskārumu/pārkāpumu apzīmē ar terminu neatļauta darbība. Neatļauta darbība civiltiesībās var izpausties gan līguma vai cita darījuma pienākumu nepildīšanā, gan ārpuslīgumiskā citas personas aizskāruma/deliktā. Prettiesiska ir līguma nepildīšana vispār, kā arī tā izpildes nokavējums, citu līguma noteikumu, piemēram, par kvalitāti, samaksu, nepildīšana. Prettiesiski ir arī citai personai nodarīti miesas bojājumi, tās goda, cieņas un brīvības aizskaršana, personas apgādnieka nonāvēšana, mantas bojāšana u.c. pārkāpumi, ko CL deviņpadsmitajā nodaļā sauc par personiskiem un mantas aizskārumiem. …
