Konstitūcijas formālā izpratne aprobežojas ar rakstiska akta esamību, nevērtējot, kā šīs normas darbojas reālajā dzīvē. Tās vienīgais nošķiršanas veids, pēc vācu tiesībzinātnieka Jellineka atzinuma, ir šādu likumu pieņemšanai nepieciešamais kvalificētais vairākums un šāda akta dominēšana pār citiem likumiem. Formālā izpratnē konstitūcijas esamībai nepieciešams tikai speciāls normatīvs akts, kurā tiek formulēti noteikumi par valsts iekārtas pamatiem, valsts varas avotu un raksturu, valsts varas iestāžu organizāciju un kompetenci, pilsoņu brīvībām un tiesībām, kā arī vispārējiem pienākumiem pret valsti.
Katrā valstī pastāv arī konstitūcijas materiālā izpratne, ar kuru jāsaprot valstī darbojošos sabiedrisko spēku reālās attiecības (Lasāls).
Vadīšanās pēc kādas valsts rakstītas konstitūcijas nevar sniegt pareizu priekšstatu par valsts iekārtu, jo bieži vienkonstitūcijas burts praksē īstenojas pilnīgi citādi. Tāpēc ir nepieciešama arī konstitūcijas materiālā izpratne kā publisko iestāžu, tiesisko institūtu un attiecību kopums, kas veido valsts juridisko organizāciju.…
