-
Eiropas valstu attīstība pēc Pirmā pasaules kara
Francija. Līdz kārām bija uzplauka lauksaimniecība, kas veicināja ekonomisku attīstību, bet pēc kara tā bija izpostīta.1926.gadā franču politiķis Puankatrē vēlreiz nāca pie varas, vadīdams koalīcijas valdību, kurā piedalījās visi vadošie politiķi. Valdībai piešķīra tiesības risināt saimnieciskas problēmas ar dekrētu palīdzību, un nākamie trīs gadi bija relatīva miera un labklājības laiks, kad mazinājās saspīlējums starpvalstu attiecības un ievērojami uzlabojās saimnieciskā dzīve. Tomēr 1933.gadā bezdarbnieku skaits pārsniedza miljonu. Neraugoties uz visādām ekonomiskajam, saimnieciskām un politiskām grūtībām Francijas demokrātija izdzīvoja1.
Itālija. Itālijā parlamentārā sistēma bija nestabila jau kopš valsts izveides 1870. gadā. Pēc kara liberālie premjerministri, kas nomainīja cits citu un pārstāvēja vienmēr nelielu vairākumu, izrādījās nespējīgi atrisināt Itālijas problēmas. Benito Musolīni bija dzimis 1883. gadā. Kad karš bija beidzies, viņš neatlaidīgi uzstājās par diktatūras ieviešanu. 1919. gadā izveidojās fašistu partija, un Musolīni nekavējoties tai piebiedrojās. Pagāja četri gadi, kamēr Musolīni nodibināja savu diktatūru. Pa to laiku valdībai tika piešķirtas neierobežotas pilnvaras atjaunot kārtību un izdarīt būtiskas reformas.…
Pirmā pasaules kara zaudējumi būtiski ietekmēja ekonomiku starp abiem pasaules kariem. Pirmais Pasaules karš beidzās neveiksmīgi Vācijai un tās sabiedrotajiem, kuriem neizdevās pārdalīt pasauli.1919.gada 28.jūnijā tika parakstīts Versaļas miera līgums. Vācija zaudēja-- astoto daļu savas teritorijas, noteiktas neizdevīgas robežas, Polija ieguva izeju uz Baltijas jūru, Francija atguva Elzasu un Lotringu, Vācijas bruņotie spēki tika ierobežoti un tai bija jāmaksā uzvarētājiem milzīgas reparācijas. Vācija.1918. gada novembrī Vācija bija militārā ziņā galīgi sa¬kauta, tāpēc arī bija samazinājusies armijas autoritārā ie¬tekme politikā. Pagurusi un vīlusies tauta sacēlās pret tādu pārvaldes formu, kas bija novedusi Vāciju līdz sakāvei. Berlīnē, Minhenē un Ķīles flotē izcēlās nemieri, un šajās pilsētās tika izveidotas padomes. Vācija joprojām palika federācija, kurā varu dalīja centrālā valdība Berlīnē un provinču pašvaldī-bas.1921.gadā Parīzes konferences izveidotā Reparāciju komisija noteica kopējo summu, kas Vācijai jāmaksā Francijai, Beļģijai un Lielbritānijai- 6,6 miljardi angļu mārciņu .Kamēr Vācija maksāja reparācijas, Francija atmaksāja aizņēmumus Lielbritānijai un Lielbritānija- Savienotajām Valstīm.
