Savos zilbes teorijas meklējumos aplūkoju trīs avotus – V. Daškevičas un A. Mežules „Latgalīšu volūdas mōceiba sōkuma školai, 1. un 2. klasem, gramatika un pareizraksteiba”, izdota 1934. g. Maskavā, kas domāta pamatskolas pirmajai un otrajai klasei, R. Lāces „Latviešu valoda 10. – 12. klasei”, izdota 1995. g., kas domāta vidusskolai, un E. Liepas „Vokālisma un zilbju kvantitāte latviešu literārajā valodā”, izdota 1979. g., kur zilbes teorija izklāstīta zinātniski augstvērtīgā līmenī un domāta filologiem.
Daškevičas grāmatā zilbes teorija aplūkota jau pirmās klases sākumā. Zilbe saukta par „balsīnu”. Vielas izklāsts sākts ar zīmējumu, kurā redzami dažādi putni un to balsis, respektīvi, zem vārnas attēla redzams „krā”, zem dzeguzes – „ku-kū”, zem gaiļa – „ki-ke-ri-gū” šādā veidā ilustratīvi parādot zilbes, kas, šķiet, pēc autores domām, vieglāk uztveramas, ja tās sākumā aplūko šķirti no vārdiem ar patstāvīgu leksisku nozīmi.
Tālāk zilbju apgūšanai tiek piedāvāts uzdevums par saukšanu mežā.…
