Laikam ejot, ferma kļuva ar vien bagātāka, bet ne paši dzīvnieki, izņemot cūkas un suņi. Viņi visu laiku uzsvēra, cik ļoti lielu darbu iegulda, bet patiesībā viņi gandrīz neko nedarīja. Visus smagos, netīros darbus darīja pārējie dzīvnieki, un viņu dzīve nemainījās vispār – tie paši salmi, kuros gulēt, tā pati salšana ziemā un uzmācīgās mušas vasarā. Dzīvnieki bija ļoti nomocīti, un viņi vairāk nespēja atcerēties, vai pirms sacelšanās bija labāk vai sliktāk. Būtībā viņiem nemaz nebija laika par to domāt, jo bija nemitīgi jāvelta savi spēki fermas darbības uzlabošanai. Par to, ka fermas dzīve uzlabojās, liecināja tikai skaitļi, kuros bija redzama peļņa, bet ko tas deva dzīvniekiem? …
