Intervijā Daniels Denets nebaidās izklāstīt analoģiju starp saprāta un zīdītāju izcelšanos, raksturojot to kā evolūcijas procesa rezultātu, kurā iesaistītas tūkstošiem vai pat miljoniem kļūdu un
mutāciju, kas mijiedarbībā ar dabas izdzīvošanas likumiem spēj radīt, atlasīt jaunas sugas ar pavisam jaunām, labākām īpašībām. Šeit Denets arī min starpstāvokļu jeb īslaicīgo variāciju principu, raksturojot to, ka zīdītāju pirmsākumi nav meklējami kādā pirmatnējā zīdītāja, bet gan
starpstāvoklī starp reptiļiem un zīdītājiem – terapsīdiem. Tāpat ir ar cilvēku apziņu un atbildību – tā izveidojas laika gaitā, bērniem uzņemoties jaunus pienākumus un izaicinājumus, kā arī ietekmējoties no apkārtesošo audzināšanas.
Visbeidzot, interesants man šķita Deneta salīdzinājums starp šaha spēles noteikumiem un cilvēku pieņemtajiem likumiem, dzīves spēli, saistot to ar dažādām reliģijām un mūsdienās plaši
pieejamo informācijas plūsmas daudzumu, kas ļauj ikvienam sameklēt un atrast sev vēlamo, interesējošo informāciju, pievērsties sev tuvākajai un labākajai reliģijai vai ticības pārliecībai.…
