Dorotejas Oremas teorijas analīze

Teorijas pielietojums
Darbā ar klientu māsa izstrādā aprūpi vienā no māsu teoriju ietvariem, piemēram, Oremas, Rojas vai Hendersones. Tās sniedz svarīgu pamatojumu māsas darbībai ar pacientu vai klientu. Oremas teorijas lielākais devums ir pamatots cilvēka atbildībā par savu veselību. Aprakstošā teorijā viņa sniedz informāciju par māsas zinātnes jēdzieniem, ko lieto praksē jau ilgu laiku. Teoriju var labi lietot kā praksē, tā izglītībā.
Veselības aprūpe ietver ne tikai slimības profilaksi, ārstēšanu un rehabilitāciju, bet arī fiziskas un psihiskas labklājības nodrošināšanu ar medicīnisku paņēmienu palīdzību. Aprūpes teorija ir teorija par mākslu aprūpes, audzināšanas un veselības atgūšanas jomā, kur māsas ne tikai rūpējas par pacientu veselības uzlabošanu, bet arī palīdz viņiem atgriezties sabiedrībā ar prāta, ķermeņa un gara optimālu veselību un labsajūtu - tas ir būtiskākais aspekts aprūpes filozofijas pamatā. Dorotejas Oremas teorija ir viena no visvairāk apspriestajām un lietotajām teorijām māsu zinībās. Šajā teorijā māsas aprūpe nozīmē palīdzības sniegšanu tad, kad persona nespēj veikt pašaprūpi, un prasmi iemācīt pacientam metodes, kas palīdzētu viņam izkļūt no pašaprūpes nespējas stāvokļa, tādējādi iekļaujot māsas darbībās informācijas nodrošināšanu un pacienta apmācību.
Pacientiem ar neiroloģiskām slimībām ir vajadzības, kuru apmierināšanā, vienlaicīgi nekaitējot pacienta pašapziņai, ir liela nozīme ir D. Oremas pašaprūpes teorijai, jo neiroloģisko slimību pacientiem nepieciešama izglītošana ne tikai par slimības cēloņiem un atveseļošanās iespējām, bet arī pašaprūpes jomā, jo šiem pacientiem aprūpe uzlabo dzīves kvalitāti tad, ja persona ir fiziski ierobežota to veikt
Šīs teorijas vienīgais ierobežojums ir tas, ka māsa var veikt pacienta novērtēšanu tikai tad, ja ir iespēja kontaktēties ar pacientu vai viņa ģimeni.…