Bērni uztver jaunus jēdzienus saistībā ar kustībām, mācās ievērot noteikumus, pareizi izturēties attiecība pret pārējiem rotaļu dalībniekiem.
Rotaļas jēgas izpratne, iedziļināšanās lomā veicina domāšanu. Rotaļa māca bērniem apzinīgi pakļauties noteikumiem, ievērot noteiktus ierobežojumus, kontrolēt sevi, t.i., rotaļa stiprina bērnu gribasspēku un attīsta viņos pašsavaldīšanos.
Prasmīgi vadīta rotaļa ieaudzina arī disciplīnu, godīgumu, taisnīgumu, veicina uzvedības iemaņu apgūšanu. Kustību rotaļās bērni mācās veikli un ātri rīkoties ar attiecīgajiem priekšmetiem, iepazīstas un izzina dažādu priekšmetu īpašības- lielumu, krāsu, formu. Slēpjot dažādus priekšmetus, bērni prāto, vai priekšmets ietilpst izraudzītajā vietā. Tādejādi kustības, kas jāveic rotaļas dažādās situācijās, sagatavo bērnu darba iemaņām. Vispozitīvākā kustību rotaļu iezīme ir tā, ka bērni labprāt pakļaujas noteikumiem un tādejādi ar prieku apgūst morāles normas.
Humānās pedagoģijas pamatlicējs Ž. Ruso teicis, ka daba vēlas, lai bērni būtu bērni, iekams būt par pieaugušajie.
Arī es uzskatu, ka rotaļāšanās prieks ir bērna neatņemama sastāvdaļa, tas ir pirmsskolas vecuma bērnu dzīvesveids.
…
