Briti ir turpinājuši savu ilgi izveidoto ceļu uz relatīvo ekonomiskās varas samazinājumu, un pašlaik jau šī vara ir pārņemta vairumam kontinentālās Eiropas Savienības valstīm, kā valdošajam ekonomikas spēkam kontinentā. Šeit arī materiālie dzīves standarti vairāk vai mazāk ir palielinājušies pēckara periodā. Vairums Eiropas valstis saskaras ar lielām reģionālām nevienlīdzībām un reģionālām problēmām. Piedevām augošā labklājība netiek sadalīta vienlīdzīgi pilsoņu starpā, un mūsdienu modernās Eiropas valstis tiek raksturotas arī kā ievērojama nevienlīdzīga personāla ienākumu sastāva sadalīšana, tāpat arī ar lielo nabadzības līmeņa esamību, kas bieži vien valdības līmenī tiek noliegts. Eiropā iespējams ir nevienlīdzīga sadale ienākumu ziņā, tomēr tur ir notikusi pamatīga attīstība, un tas ir noticis ļoti ievērojams visās dimensijās .
Eiropas Savienība strādā ļoti smagi, lai cīnītos ar krīzi un izveidotu apstākļus priekš daudz konkurētspējīgākas ekonomikas ar augstāku nodarbinātības līmeni. Eiropas 2020 stratēģija ir par to, lai nodrošinātu izaugsmi, kas atbilst dažādiem prioritāriem mērķiem. Viens no atslēgas vārdiem ir gudrība, caur kuru izpaužas efektīvas investīcijas izglītībā, zinātnē un inovācijā, ilgtspēgība - pateicoties izšķirošajam solim samazināt oglekļa emisiju, ietverošs – kas parāda stipri vēlmi darbavietu radīšanā un nabadzības samazināšanā. Stratēģija ir tendēta uz pieciem ambicioziem mērķiem tādos jautājumos kā nodarbinātība, inovācija, izglītība, nabadzības samazināšana un klimata un enerģētikas jautājumi. Lai stratēģiju nodrošinātu nepieciešama stipra un efektīva sistēma ekonomikas pārvaldībā, kura jākordinē gan ES, gan valstiskā līmenī.
…
