Ievads.
Tēma par sievieti, dažādos vēstures laika posmos, vienmēr ir bijusi interesanta. Sievietes pozīcija sabiedrībā laika gaitā mainās. Viduslaikos sievietes dzīvi stingri noteikusi baznīca un reliģija, arī viņas statuss laulībā ir diezgan konkrēts un šajos laikos nemainīgs. Pētīt sievietes dzīvi šajos laikos ir diezgan sarežģīts, taču aizraujošs darbs.Literatūra par sievieti pastāsta daudz, taču ļauj arī pašam analizēt un censties izprast, kāpēc viņas dzīve ir bijusi tieši tāda un ne citādāka. Katrā ziņā, noteikti nedrīkst ļauties mūsdienu cilvēka skatījumam uz ģimenes lietām.
1.Laulība.
Ikdienas praksē laulības asociējas ar dzimumaktu. Laulību jēdziena neskaidrība atspoguļojas to procedūrā. Neskatoties uz to, ka laulības tikai 12. gs. tika iekļautas septiņu sakramentu vidū, sākotnēji baznīcai tajās nav noteicošā nozīme, taču laika gaitā tā pieaug. Tikai 12. gs. notika laulību institucionalizācija baznīcas izpratnē. Tikai 14-15. gs. laulības kļūst par vienīgo laulāto savienības formu. No šī perioda laulības baznīcā kļuva par ģimenes institūta pamatu. Sākumā tās slēdz privātās mājās vai sapulcēs, vēlāk baznīcas priekšā. Viduslaiku vidusposmā rakstiski tika noteikts, ka aizliegta kopdzīve bez laulības, jo tas laupa sievietei godu. Agras laulības bija parasta lieta, jo baznīca deva atļauju precēties līdz ar dzimumbrieduma sasniegšanu. Tātad jau 14-15 gadus jaunas meitenes drīkstēja precēties.…
