-
Kurināmais un sadegšanas siltums
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | Ievads | 3 |
| 2. | Pamatteksts | 4 |
| 2.1 | Kurināmais un sadegšanas siltums | 4 |
| 2.2 | Organiskais kurināmais | 4 |
| 2.3 | Siltuma dzinēji | 5 |
| 2.4 | Tvaika mašīnas | 5 |
| 2.5 | Siltuma dzinēju raksturojums | 5 |
| 2.6 | Iekšdedzes dzinēji | 6 |
| 2.7 | Dzinēju shēmas | 7 |
| 2.8 | Lietderības koeficients | 8 |
| 2.9 | Siltumnīcas efekts | 9 |
| 2.10 | Globālā sasilšana | 10 |
| 3. | Nobeigums | 13 |
| 4. | Izmantotā literatūra | 14 |
Šīs te visas lietas kā kurināmais un sadegšanas siltums, siltuma dzinēji, lietderības koeficients, siltumnīcas efekts un visbeidzot globālā sasilšana man liekas ļoti nozīmīgas un savstarpēji ļoti saistītas lietas. Vienmēr esmu gribējusi uzzināt labāk, kas tad īsti izraisa globālo sasilšanu un tagad man ir iespēja izzināt to tuvāk.
Man šīs lietas liekas ļoti nozīmīgas, jo cilvēkiem ir jāzina viņu izgudrojumu sekas, kā tās posta dabu un, protams, ir arī citi, daudz nozīmīgāki faktori, taču mūsējie ir nemazāk svarīgi.
Mēs nespētu izdzīvot bez daudzām lietām, kas iznīcina dabu! Es vēlos iepazīstināt savu klasi ar dažiem faktoriem, tādiem, kurus mēs ikdienā izmantojam ļoti daudz un, bez kuriem, savu dzīvi vairs nespētu iedomāties!
Mazs īpatnējais sadegšanas siltums ir malkai. Ir dažādas malkas – bērza malka dod vairāk siltuma nekā apses malka. Kūdrai, vienīgajam kurināmajam, ko rok Latvijā, ir lielāks īpatnējais sadegšanas siltums nekā malkai. Vēl lielāks tas ir akmeņoglēm, dīzeļdegvielai. Benzīnam, šie kurināmā veidi Latvijā ir jāieved.
Izmantojot organisko kurināmo, rodas daudzas nepatīkamas problēmas. Pirmā- organiskais kurināmais ir arī izejviela rūpniecībā. Koksne vajadzīga papīra, būvmateriālu un mēbeļu ražošanai, Akmeņogles, nafta un dabasgāze ir neaizvietojamas izejvielas sadzīves ķīmisko līdzekļu ražošanā. Ir grūti pateikt, cik ilgam laikam pietiks šo dabas dāvanu.
Otra, un vēl nopietnāka problēma ir apkārtējās vides piesārņošana ar kurināmā sadegšanas produktiem. Tie aizvien lielākā daudzumā nokļūst atmosfērā un ūdeņos, piesārņo augsni. Ne mazāku ļaunumu nākotnē var nodarīt lietderīgi neizmantojamais siltums. Jau tagad gaiss virs lielam pilsētām ir manāmi siltāks, nekā tas vajadzīgs normālai atmosfēras procesu norisei.…
Mēs, attīstot savu civilizāciju un nepārtraukti radot kaut ko jaunu, kas piesārņo apkārtējo vidi, paātrinām globālās sasilšanas sākšanos. Esmu sapratusi, ka ļaudis uzskata, ka cilvēce arī ir sākusi šo te globālo sasilšanu, taču es uzskatu, ka tas ir aplami. Manuprāt, lai dabā pastāvētu līdzsvars notiek tādas pārmaiņas kā globālā sasilšana un ledus laikmets un starp tiem krasa temperatūru maiņa, dabā, manuprāt, tā ir iekārtots, ka tā tam jānotiek, protams, mēs, radot dažādas rūpnīcas, kurām, lai darbotos, ir vajadzīgi dažāda veida dzinēji, piesārņojam apkārtējo vidi un radam „siltumnīcas efektu”, kas stimulē klimata izmaiņas dabā. Siltuma dzinēji Lietderības koeficients Siltumnīcas efekts Globālā sasilšana
