Kopumā, ir jāsecina, ka mantojuma tiesības ieņem nozīmīgu vietu civiltiesību jomā un nospēlē globālo lomu katra cilvēka dzīvē, jo ikviens no mums agrāk vai vēlāk satiksties ar iespēju ienākt mantinieka statusā. Proti, katram atsevišķam gadījumam piemīt sava specifika, tomēr sava pamatā mantošana notiek atbilstoši normatīvajos aktos nostiprinātajiem principiem, kas padara visus mantiniekus vienlīdzīgus likuma priekšā un papildus tiesībām piešķir mantiniekiem arī zināmus pienākumus. Ņēmot vērā to, ka mantošanas jautājumos dažreiz ir ārkārtīgi svarīgi pieņemt sev izdevīgako un apdomāto lēmumu, kas vēlāk var apstāt nospiedumu mantinieka turpmākajā dzīvē, nepārprotami nozīmīgs ir arī tas faktors, lai mantošanas procedūra noritu pēc iespējas skaidrāk un pieejamāk visiem tiesību subjektiem, t.sk. arī juridiski neizglītotām personām. Šobrīd Latvijā pastāvošais mantošanas procesa modelis pieļauj izvēles brīvību – proti, iespēju mantojuma atstājējam pašam sadalīt savu mantu mantinieku starpā, uzrakstot testamentu, tomēr, tam piemīt arī negatīvais aspekts – tā, piemēram, mirušās personas radinieki var nekād arī neuzzināt par viņiem pienākošos mantojuma tiesībām un pienākumiem. Tādējādi, neskatoties uz to, ka mantošanas procedūras mērķis ir nodrošināt gan mantojuma atstājēju, gan arī mantinieku interešu apmierināšanu, neviens no viņiem nevar izmantot savas tiesības pilnvērtīgi un pienācīgā kārtā, nepārzinot normatīvajos aktos iekļautās juridiskās nianses. …
Eseja studiju kursā "Mantojuma tiesības", kurā tiek apskatīti tādi jautājumi, ka: 1) Kas ir mantošana un kāpēc tā nepieciešama? 2) Kas ir mantojums? 3) Kas var būt mantinieki? 4) Kādas ir mantinieku savstarpējās attiecības? 5) Kādas ir mantinieku un trešo personu (kreditoru) attiecības? 6) Kā iegūt mantojumu? 7) Kāpēc ir jākārto mantojuma lieta?
