Izziņas process ir cilvēkam raksturīgs kopš dzimšanas, un tas ir vitāli nepieciešams cilvēka eksistencei. Pamatā izziņas process dalās divās dažādās tā formās – viena no tām ir bāzēta uz pieredzi un saistās ar patstāvīgu apkārtējās vides pētīšanu, savukārt otra, kuru mēdz uzskatīt par tradicionālo, piesaistīta sabiedrībā vispārpieņemtām „patiesībām”. Tradicionālais izziņas process būvēts uz uzvedības normu, tradīciju un likumu pamata. Cilvēkam, kā dzīvai būtnei, piemīt dabiskā ziņkārība, kas ir lielisks dzinulis izziņas procesā.
Izziņas process nereti mēdz būt kļūdains, ja tas notiek nepietiekami intensīvi, nepievēršot vajadzīgo nozīmi detaļām, veicot pārsteidzīgus secinājumus, vai neapskatot lietas un apstākļus kopumā no visām pusēm. Personīgajā izziņas procesā bieži vien parādās salīdzināšanas aspekts, kad jauniegūtie secinājumi tiek nostādīti blakus sabiedrības noteiktajiem priekšstatiem. Tas ir normāli, ka cilvēks cenšoties kaut ko apgūt un izzināt pieļauj kļūdas.…
