Daudzas A. Maslova idejas, koncepcijā par cilvēku pašaktualizāciju, pēc satura saskan ar pieņēmumiem, kurus no akmeoloģijas rašanās brīža kā patstāvīga cilvēkzinību atzarojuma, sāka attīstīt tās radītāji.
Līdzās tam A. Maslovs, kurš pētīja pilnīgi noteiktus izcilus cilvēkus, sasniegušus to profesionālās darbības pamatnozarēs neordinārus rezultātus kā piemēram – A. Einšteins – fizikā, A. Linkolns – valsts darbībā, T. Džefersons – valsts darbībā un likumradīšanā u.c. – izteica virkni ideju, kurām ir jābūt pieņemtām un attīstītām mūsdienu akmeoloģijā, tāpēc, ka tas noteikti paplašinās un padziļinās tās izpratnes aparātu.
Kā zināms, viens no pamatprincipiem, uz kuru balstoties A. Maslovs veidoja savu humānistisko psiholoģiju bija tēze: “indivīds – tas ir vienots veselums” un kā tāds tas arī jāpēta. Saprotams, ka šī pieeja ir ļoti aktuāla patreizējā brīdī, tāpēc ka arī šodienas akmeoloģijā tā ne vienmēr tiek ieturēta, un tas kā likumsakarība noved pie sagrozīta cilvēka izaugsmes pakāpienu redzējuma un sašaurināta priekšstata par likumsakarībām un mehānismiem, kuri nodrošināja tieši tādu, bet ne citādu cilvēka izaugsmi – kā indivīda, personības un profesionāļa.…
