Vajadzības – kā cilvēka aktivitātes galvenais avots – ir personības virzības pamatā. Tās ir cilvēka apzināta un pārdzīvota nepieciešamība pēc tā, kas uztur viņa personības attīstību. Psiholoģijā izšķir objektīvās un subjektīvās vajadzības. Objektīvās vajadzības cilvēks pat var neizjust un neapzināties – kā elpojot, piemēram, mēs nejūtam šo vitālo nepieciešamību, kuras rezultātā nepieciešamais skābeklis ar elpošanas palīdzību nokļūst asinīs. Taču brīdī, kad skābeklis būs kļuvis deficīts, elpošanas process būs daudz mērķtiecīgāks – saistot to ar apziņas procesa palielināšanos, kā rezultātā objektīvā vitālā vajadzība šai gadījumā būs pārvērtusies citā psiholoģiskajā stāvoklī - kļuvusi par subjektīvu vajadzību.
Radušās vajadzības rosina personību aktīvi meklēt to apmierināšanas ceļus, kļūstot par darbības iekšējiem rosinātājiem – motīviem.
Vajadzības, kas atspoguļo mūsu organisma vitālās nepieciešamības, sauc par organiskajām nepieciešamībām, savukārt tās vajadzības, kas saistītas ar personības attīstību, - par garīgajām jeb sociogēnajām (sabiedrības radītajām) vajadzībām.…
