Ievads.
Šajā darbā esmu apkopojusi ziņas par dažādiem lībiešu, igauņu, somu un karēļu mitoloģijas avotiem un to pētīšanas vēsturi. Centos atrast pēc iespējas vairāk informācijas par dažādiem folkloras žanriem, un, cik iespējams, to raksturojumu, tāpēc varbūt pašu tautu gara mantu vācēju nopelns un darbošanās mazliet palikusi novārtā. Darba gaitā meklēju arī informāciju par mitoloģiskām liecībām arheoloģijā, reliģisko ritu palieku atradumiem un apbedījumu tradīcijām saistībā ar seno tautu pasaules uztveri, bet, tā kā brīvi nelasu krievu valodā, atrast šāda veida ziņas izrādījās problemātiski.
Lībieši.
Par seno lībiešu mitoloģiju ziņas ir visai trūcīgas. Senākās liecības iegūstamas no lingvistikas, arheoloģijas, folkloras un etnogrāfijas materiāliem. Kaut arī gadījuma piezīmes sastopamas arī agrāko gadsimtu darbos, tikai 19. gs. 40. gados sākās lībiešu valodas un kultūras pētniecība. Pirmās rakstītās liecības par lībiešu mitoloģiju (dievībām, reliģiskajām paražām, upuriem, svētvietām un svētajiem objektiem, tautas dziedniecību) atrodamas Livonijas hronikā. Šīs ziņas 1828. g. Sakopojis J. L. Parrots. Jaunākās ticamas piezīmes par lībiešu mitoloģiju un tās terminoloģiju atrodamas pirmo profesionālo lībiešu valodas pētnieku A. J. Šēgrēna un F. J. Vīdemaņa kapitālajā lībiešu valodas gramatikā ar valodas paraugiem un vārdnīcā (1861). Tur arī fiksēti daži termini no Vidzemes lībiešu mitoloģijas.
…
