Cilvēkam ir spilgti izteikta vajadzība iepazīt apkārtējo, savu iekšējo pasauli un citus cilvēkus. Šī vajadzība laika ritumā nevis mazinās, bet otrādi – pastiprinās. [5,7lpp].
Jau kopš pirmsākumiem krāsām bijusi milzīga nozīme cilvēka dzīvē. Pirmatnējā sabiedrībā krāsām lielākoties bija mitoloģiska nozīme, un tās attiecināja uz tādām vielām kā asinis, piens, sēkla, kā arī uz stihijām: uguns, ūdens, gaiss, zeme. Senās civilizācijas kulta un medību rituālos izmantoja baltu, sarkanu, dzeltenu un melnu krāsu. [1,11lpp].
Jau senie grieķi un ēģiptieši izmantoja dažādas krāsas arī dziedināšanā: krāsotus minerālus, ziedes. Viduslaiku aizspriedumi palēnināja medicīnas attīstības procesus. Šai laikā krāsām bija vairāk simboliska nozīme. Pēc viduslaikiem krāsu nozīmi dziedniecībā mazināja racionālisms un zinātne. Interese par to atjaunojās tikai 19 gadsimta beigās, kas nav mazinājusies arī mūsdienās.
Mūsdienās krāsu un gaismas efekti tiek plaši pielietoti ne tikai medicīnā, bet arī visās citās cilvēka darbības un sadzīves jomās: apģērbu, interjeru dizainā utt.…
