-
Apģērbu klāšana un piegriešana
Referāts17 Amatniecība, mājturība, Arhitektūra, dizains, Vēsture, kultūra
2011. - 2015. g.
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Mode un apģērbs | 4 |
| 2. | APĢĒRBU AUTOMATIZĒTĀS KLĀŠANAS UN PIEGRIEŠANAS LOMA APĢĒRBU DATORIZĒTĀ PROJEKTĒŠANĀ | 7 |
| 2.1. | Apģērbu datorizēta projektēšana | 7 |
| 2.2. | Automatizētās klāšanas un piegriešanas īpatnības | 11 |
| Secinājumi un priekšlikumi | 17 | |
| bibliogrāfiskais saraksts | 18 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
1. Mūsdienās apģērbam tiek izvirzītas senatnē izveidojušās pamatprasības: pasargāt ķermeni no klimatisko apstākļu iedarbības, apģērbšanās ir vispārpieņemto normu pildīšana.
2. Apģērbu dizainerim jāizstrādā piegrieztnes, jāizvēlas un jāprot pielietot materiālus un tehnoloģijas. Sadarbībā ar citiem speciālistiem dizainers projektē, plāno un izstrādā vizuāli, tehnoloģiski un funkcionāli pamatotus apģērbu dizaina modeļa etalonus, piedalās to sagatavošanā ieviešanai ražošanā. Veic mākslinieciski augstvērtīgu izpildāmā darba projektēšanu, plānošanu, organizēšanu un realizāciju konkrētā projekta robežās.
3. Apģērbu dizaina speciālists var būt citu speciālistu vadībā nodarbināta persona, pašnodarbināta persona, var veikt individuālo komercdarbību un apģērbu dizaina projektēšanas, izgatavošanas un konsultēšanas funkcijas.
4. Kad notiek apģērba detaļu piegriešana, tad jāseko pareizai materiāla klājiena izveidei atbilstoši piegriešanas kartēm, jāveido lekāls izvietojums uz klājiena un uz audumiem ar tekstila defektiem, jāpārbauda piegriezuma detaļu kvalitāte, jāanalizē piegriezto detaļu defektu cēloņi un jāizstrādā pasākumus to novēršanai.
5. Pastāvošā apģērbu projektēšanas procesa, tā metožu un metodiku analīzes rezultātā ir secināts, ka 3D apģērbu projektēšanas sistēmai jābūt apgādātai ar 3D manekenu, telpisko virslaižu sistēmu un apģērba virsmas definēšanas līdzekļiem.
…
IEVADS Apģērbu dizainers ir speciālists, kas darbojas modes dizaina jomā, izstrādājot jaunus apģērba dizaina modeļus, modeļu kolekcijas vai etalonus ražošanas uzņēmumiem. Katra dizainera iekšējā pasaule ir atšķirīga un unikāla, līdz ar to viņi spēj regulāri radīt jaunas idejas apģērbu modeļiem, iedvesmojoties no dabas, arhitektūras, vēstures, etnogrāfijas, citu tautu kultūras un apkārtējās vides. Dizainera nodarbinātības jomu, kā arī profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences, prasmes, zināšanas un attieksmes nosaka Profesijas standarts, kas saskaņots ar Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomi. Profesionālajā darbībā apģērbu dizaina speciālistam jāprot zīmēt modeļu skices, ievērojot modes tendences, stilu un aktuālo krāsu gammu. Viņam jāizprot cilvēka ķermeņa mēru sakarības, proporcijas un apjomi, kā arī likumības, kas ļauj tos koriģēt. Apģērbu dizainerim jāizstrādā piegrieztnes, jāizvēlas un jāprot pielietot materiālus un tehnoloģijas. Sadarbībā ar citiem speciālistiem dizainers projektē, plāno un izstrādā vizuāli, tehnoloģiski un funkcionāli pamatotus apģērbu dizaina modeļa etalonus, piedalās to sagatavošanā ieviešanai ražošanā. Veic mākslinieciski augstvērtīgu izpildāmā darba projektēšanu, plānošanu, organizēšanu un realizāciju konkrētā projekta robežās. Gadsimtiem ilgi apģērbu projektēšana ir notikusi plaknē, bet mūsdienās modernie šūšanas uzņēmumi nespēj iedomāties darbu bez modernajām tehnoloģijām. Tāpēc apģērbu projektēšanā aizvien lielāka vērība tiek veltīta 3D CAD sistēmu attīstībai. RTU pētnieki ir testējuši vairākās citās valstīs tapušas sistēmas – CAD STAPRIM, LECTRA – un ir secinājuši, ka latviešiem vajag savu 3D modelēšanas paketi, kas labotu citu projektētāju pieļautās kļūdas. Datorizētas projektēšanas programmatūras dod iespēju ne tikai paātrināt jauno modeļu ielaidi ražošanā un uzlabot izstrādājuma kvalitāti, bet arī samazināt materiālās izmaksas un darbietilpību, nodrošinot produkcijas sortimenta elastīgu maiņu. Vairums sistēmu ir veidotas pēc moduļu principa, kuros tiek īstenoti atsevišķi apģērbu projektēšanas etapi. Sistēmas tiek nepārtraukti attīstītas atbilstoši ražošanas apstākļu pilnveidei, jauno tehnoloģiju īstenošanai, kā arī projektēšanas darbu procesa optimizācijas rezultātā. Ir zināms, ka vidējās vācu sievietes auguma izmēri ir 92-72-100, vidējās amerikāņu sievietes auguma izmēri: 104-86-109. Kādi ir vidējās latviešu sievietes izmēri? Šādu datu Latvijā nav. Mūsdienīgās 2D CAD/CAM sistēmas konstruēšanu īsteno trīs veidos: 1.veids Izstrādājuma konstrukciju izstrādā manuāli, bet ražošanas sagatavošanu veic ar datortehnoloģiju palīdzību (manuāli sagatavotos lekālus ar ciparotāja (digitaizera) palīdzību ievada sistēmā). 2.veids Manuālais darbs pilnībā tiek izslēgts. Viss projektēšanas un sagatavošanas process notiek datorizēti. 3.veids Daļa no projektēšanas etapiem notiek automātiski, bez cilvēka palīdzības, bet pārējā daļa notiek interaktīvi. Jebkādas datorizācijas lietojumam ir nenoliedzamas priekšrocības: uzlabota produkcijas kvalitāte, augstāka produktivitāte, darba apstākļu humanizācija, elastīgāka ražošana, procesu kontrole, iespēja saistīt ražošanu ar pasūtītāja vēlmēm (ātra reakcija).
Darbā ir gramatikas kļūdas.
