Bērnu gatavība skolai

Strādājot pamatskolā, ar vecākā pirmsskolas vecuma bērniem, kā arī sākumskolas pirmajās klasēs, darba autore novērojusi, ka šī vecuma bērnu gatavības skolai līmeņi ir ļoti dažādi. Tas ir atkarīgs ne tikai no bērna lasīt un rakstīt prasmes. Bērnu gatavību skolai ietekmē gan bērna fiziskās, garīgās, kognitīvās attīstības līmenis, gan arī sociālā un psiholoģiskā vide, kas ir ap bērnu ģimene, bērnudārzs un daudzi citi faktori. Ir bērni, kuriem skolas gaitu uzsākšana nerada nekādas grūtības, taču tajā pat klasē var būt skolēni, kuri nav gatavi mācībām. Tas var būtiski ietekmēt bērna sekmes, kā pirmās klases mācību procesā, tā arī turpmākajās klasēs. Sakarā ar, Izglītības likumu, kurš paredz, ka skolas gaitas jāsāk bērniem, kuriem tekošajā kalendārajā gadā paliek septiņi gadi, daudzi šī vecuma bērni uzsāk skolas gaitas pāragri, pienācīgi nenobrieduši. Protams, ir iespējams 1. klasi uzsākt arī vēlāk, taču ne visi vecāki vēršas pie psihologa vai pedagoga pēc padoma, vai viņu bērns ir pietiekami nobriedis, iespējams, būtu nepieciešama pavadīt vēl vienu gadu pirmsskolas izglītības iestādē. Mani novērojumi liecina, ka arī jaunākajā sākumskolas vecumā (7 – 8 g. ) nebūt ne visi bērni ir gatavi skolai.
Bērnu sagatavošana skolai izraisa daudz problēmu, kas saistās ar sagatavošanas saturu un satura apjoma jautājumiem. Bieži vērojama tendence nepamatoti sakāpināt prasības bērnam pirms pirmās klases. Dažkārt akcents tiek likts uz prasmēm, kuras būtu pamatoti prasīt tikai 1. klases noslēgumā.
A. Dauge akcentā “…audzinot un mācot, audzēkņiem nevis visu gatavu vien dot rokā, bet ieradināt un iemācīt tos pēc iespējas arī patstāvīgi meklēt un atrast vajadzīgās atziņas (Dauge, 1928, 45)
Ir jāapzinās, ka bērnam ir jāapgūst prasme darboties tajā, ir jānodrošina sociālā attīstība, prasme patstāvīgi izvēlēties nodarbošanos, spēju iesaistīties rotaļās un, ja nepieciešams, pagaidīt savu kārtu, jāpilnveido pašapkalpošanās iemaņas. Mani ļoti satrauc tendence – gatavību skolai traktēt tikai un vienīgi kā zināšanu, prasmju un iemaņu kopumu. Šajā darbā centīšos gatavību skolai skatīt no pedagoģijas aspekta, precīzāk, sociālo gatavību skolai. Centīšos noskaidrot, kādas darba formas sagatavošanas grupā ir visefektīgākās gatavības skolai veicinātājas.
Pētījuma priekšmets: mācību un audzināšanas process pirmsskolas izglītības iestādē.…