-
Rīcībpolitikas pētījums par izglītības darbinieku trūkumu Latvijā
2011. - 2015. g.
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | PROBLĒMAS APSKATS | 3 |
| 1.1. | Problēmsituācijas apraksts un problēmas definējums | 3 |
| 1.2. | Problēmsituācijas nozīmība | 3 |
| 1.3. | Mēģinājumi atrisināt problēmu un to sekas | 4 |
| 2. | IEINTERESĒTĀS PUSES | 6 |
| 2.1. | Galvenās ieinteresētās puses | 6 |
| 2.2. | Ieinteresēto pušu mērķi, intereses un stratēģijas | 6 |
| 3. | RĪCĪBPOLITIKAS IESPĒJAMĀS ALTERNATĪVAS UN RISINĀJUMI | 8 |
| 3.1. | Alternatīvu un risinājumu apraksts, alternatīva pieredze to risināšanā | 8 |
| 3.2. | Nākotnes seku salīdzinājums izvirzītajām alternatīvām | -9 |
| 3.3. | Ierobežojumi un citi ārējie faktori | 9 |
| 4. | RĪCĪBPOLITIKAS REKOMENDĀCIJA | 10 |
| 4.1. | Ieteiktās vienas alternatīvas apraksts | 10 |
| 4.2. | Ieteiktās alternatīvas izmaksu aptuvens aprēķins, finansēšanas modulis | 10 |
| 4.3. | Sasniegto rezultātu novērtēšana un mērīšana | 11 |
| 4.4. | Iespējamo krīžu prognoze, kas var rasties vienas alternatīvas ietvaros | 11 |
| IZMANTOTĀ LITERATŪRAS SARAKSTS | 12 |
4.4 Iespējamo krīžu prognoze, kas var rasties vienas alternatīvas ietvaros
Alternatīvu var neapstiprināt pašvaldības. Katrai pašvaldības ir savas intereses ,savā novadā, un tai interesē tikai novada iedzīvotāju labklājība un izglītības pieejamība. Pēc pašvaldību vispārīgo noteikumu 2. nodaļas par kompetenci, pašvaldības autonomā funkcija gādāt par iedzīvotāju izglītību, tas nozīmē, ka neatkarīgi no valsts un valdības vēlmēm pašvaldība var celt un slēgt skolas savā novadā, izņemot gadījumu, kad izglītības un zinātnes kvalitātes dienests nesaskata nepieļaujamas, nepareizas un nefunkcionālas darbības skolu darbā un neakreditē skolu. Pēc šī likuma valsts ieviestas reformas pašvaldība var nepieņemt un turpināt darbu kā pirms tam un nemainīt situāciju novadā, jo viņu prioritāte ir tieši novada iedzīvotāji ,nevis citu pašvaldību novados dzīvojošie iedzīvotāji un viņu labklājība. Ja valsts savā pārziņa neiegūst vidusskolas, tad šī reforma neizdosies, jo visas pašvaldības noteikti nepieņemtu šo alternatīvu un atteiktos pildīt tās noteiktās darbības. Valsts šo varētu apiet izskaidrojot visiem šīs alternatīvas mērķi tā, lai sabiedrība būtu par to un palīdzētu skolu tīkla sakārtošanai.
Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība var pieteikt streikus, kā tā ir to darījusi agrāk. Viņi šos steikus taisīs un skaidros sabiedrībai, kas un kā ir jāmaina, lai labotu situāciju skolās ar trūkstošajiem skolotājiem un bērniem nākotnē būtu pieejama pati labākā izglītība, kādu var sniegt Latvijas valsts.
…
Problēma ir izglītības darbinieku trūkums Latvijas izglītības iestādēs. Šī problēma veidojusies vairākus gadus un ar katru gadu kļūst tikai lielāka, jo skolotāju vecums Latvijas izglītības iestādes lielākoties ir no 40 līdz 60 gadiem, tas ir 64%, turklāt pedagogi vecumā līdz 30 gadiem ir vien 8% no visu skolotāju skaita. Tas norāda uz jaunu darbinieku trūkumu, kas rodas, jo jaunie skolotāji netiek piesaistīti, kamēr vecā paaudze lēnām iziet no darba tirgus un atalgojums salīdzinot ar citām OECD valstīm ir ievērojami zemāks. Vidējās izglītības vidējā skolotāja alga gadā Latvijā ir aptuveni 15373 eiro, toties OECD valstīs vidējā skolotāja alga ir aptuveni 27572 eiro. Tas ir iemesls kādēļ vairums skolotāju brauc strādāt arī uz ārzemēm vai meklē citas darba iespējas darba tirgū.
