Platona dialoga „Kritons” darbība risinās cietumā. Darbs sākas ar Kritona ierašanos pie Sokrata agrā rīta stundā, lai viņu apciemotu. Sokrats ir pārsteigts, ka sargs ir pieļāvis šo apmeklējumu, ņemot vērā, ka ir tik agrs, bet Kritons paskaidro, ka pa laiku, ko Sokrats ir pavadījis cietumā, viņš sargu ir ļoti labi iepazinis un ir viņam arī pienācīgi atlīdzinājis par šo pakalpojumu. Kritons nespēj slēpt savu izbrīnu par to, ka viņa draugs var saldi gulēt un ir tik viegli samierinājis ar faktu, ka drīz jāmirst.
Drīz Sokrats uzzina apciemojuma iemeslu – Kritons ir atnācis, lai pavēstītu sliktas ziņas. Izrādās, aculiecinieki ir manījuši, ka kuģis no Dēlas, pēc kura ierašanās Sokratam tiks izpildīts nāvessods, ir jau ļoti tuvu. Tomēr Sokrats ir pārliecināts, ka kuģis ieradīsies tikai nākamajā dienā, jo viņš sapnī redzējis sievieti baltā apmetnī, kura viņam pavēstījusi, ka pēc trim dienām viņš nokļūs Ftījā, kas, Sokrataprāt, nepārprotami nozīmē, ka pēc trim dienām viņš mirs.
Izrādās, ka Kritons ir ieradies tik agrā rīta stundā, lai pierunātu Sokratu bēgt un tādējādi paglābtu no nāves. Viņš uztraucas, ka Sokrata nāves gadījumā, cilvēki uzskatīs, ka Kritons un viņa draugi ir bijuši pārāk skopi, lai palīdzētu Sokratam izbēgt sodu.…
