Finanšu ministrija ietver valsts un pašvaldību budžeta, īstermiņa un ilgtermiņa finanšu politikas, grāmatvedības politikas, nodokļu politikas, muitas darbības politikas, valsts sektora darba samaksas politikas un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu koordinācijas un izmantošanas politikas apakšnozares.
Ministrija ir tieši pakļauta finanšu ministram. Ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm.
Finanšu ministrija tika izveidota 1918. gada beigās. To dibināja pirmā Latvijas valdība tās pirmā finanšu ministra Kārļa Puriņa vadībā. 1930. gadā Finanšu ministrijā bija šādi departamenti: Valsts saimniecības, Tirdzniecības un rūpniecības, Nodokļu, Muitas un Jūrniecības departaments. Ministrijas pārziņā atradās patstāvīgie valsts uzņēmumi un uzņēmumi ar valsts kapitāla daļu.
Kopš 1927. gada Finanšu ministrijā bija īpaša padomdevēja iestāde valsts saimniecības un tautsaimniecības jautājumos. Finanšu ministrijā 1938. gada izveidoja jaunu Ārējās tirdzniecības departamentu, kurā bija Importa, Valūtas, Eksporta un Tirdzniecības nodaļa.…
No valsts darbības ir atkarīga valsts ekonomiskā, politiskā un sociāla situācija. Tāpēc valstīm vajag labi organizēt savu darbu, lai aktīvi un efektīvi strādāt. Latvijā valdība tiek iedalīta dažādas ministrijas. Katra ministrija darbojās savā speciāla virzienā. Tapāt katrai ministrijai ir savi mērķi, uzdevumi un metodes. Ja katra valsts ministrija darbojas labi, tad rezultātā valsts attīstās. Īpaši svarīgas ir tādas valsts ministrijas, kuras ir atbildīgas par ekonomiskas politikas veidošanu. Latvijā pie ministrijas saistītam ar ekonomiku pieder Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija un Latvijas Banka. Viens no būtiskiem instrumentiem valdības rokās ekonomikas attīstības veicināšanai ir atklāta un stabila fiskālā politika. Fiskālā politika ir nodokļu politika, ar kuras palīdzību tiek iegūta lielākā daļa no valsts budžeta. Finanšu ministrija ir atbildīga par efektīvu un godprātīgu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.
