Vērtējums:
Publicēts: 13.05.2014.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Eseja 'Apgaismība Eiropas kultūrā', 1.
  • Eseja 'Apgaismība Eiropas kultūrā', 2.
  • Eseja 'Apgaismība Eiropas kultūrā', 3.
  • Eseja 'Apgaismība Eiropas kultūrā', 4.
Darba fragmentsAizvērt

Nedaudz senāk, Otrā pasaules kara laikā, nacistu un Hitlera kults bija vienīgais pareizais veids, kā domāt. Tomēr mūsdienās mēs esam mācījušies no vēstures, ka tas ir bijis nepareizi, mēs atkal esam progresējuši un saprotam, ka neko tādu labāk vairs neatkārtot. Cilvēki tiecās sasniegt „utopiju”, kur visi dzīvotu saticībā un ļaunums nepastāvētu. Tas ir tikai sapnis, tomēr, ar nelieliem izņēmumiem, cilvēcei visai veiksmīgi ir izdevies pasargāt cilvēci no iznīcības. Jāatzīst, ka veciem teicieniem vairs nav tāda pati nozīme kā agrāk, jo, kamēr bagātie kļūst bagātāki, arī nabadzīgi kļūs turīgāki – tas ir patiess progress. Cilvēkiem tiek sniegtas zināšanas, globalizācija gandrīz katru ir padarījusi par pasaules pilsoni, kaut nedaudz pārapdzīvota, planēta Zeme nemitīgu attīstās. Tas protams neizslēdz pilnīgi visas negācijas un naidīgos apstākļus, tomēr lielai daļai iedzīvotāju nav par ko satraukties.
Veids, kā tiek sasniegta apgaismība ir caur gaišu prātu – ir jānoliedz stereotipi, jābūt atvērtam dažādām idejām un nav obligāti jābūt izglītotam, bet gan inteliģentam, jo pat Gētes Mefistofelis teica: „Visa teorija pelēka, un dzīves koks tik zaļš…” Ir jāmācās domāt, ne domāt to, ko liek domāt, jāsaprot, ka nav tikai viena pareiza vai nepareiza patiesība, nedrīkst noliegt visu un visus. Cilvēka prāts ir neizsmeļams zināšanu tronis, kas spēj to, ko neviens dzīvnieks nekad nav varējis – tas padara personas par personībām.

Autora komentārsAtvērt
Atlants