Dokumenti – rātes protokolu grāmatas no 17.gs. beigām – parāda, ka namnieku skaits nav bijis liels: 93 tirgotāji, 72 amatnieki un 11 rātskungi. Starp tiem labie vienā uzvārdā var nojaust latvisku izcelsmi.
Namnieki vēlēja rāti un birģermeistaru (vēlāk divus un kādu laiku pat trīs), kuru apstiprināja hercogs. Birģermeistara pienākums ir rūpēties par „taisnību un mieru... un namnieku brīvībām”. Fakti stāsta, ka rūpes ir izrādītas tikai par visbagātāko „taisnību, mieru un brīvībām”. Namnieku zemākajos slāņos allaž valdījusi neapmierinātība, un amatnieku ģilde veidojusi opozīciju, sūdzējusies hercogam.
Beztiesīgā zemnieku kārta dalījusies zemniekos un kambarniekos. Pirmo tiesības un pienākums nodarboties ar zemes apstrādāšanu. Par otrajiem teikt, ka „viņiem nav zemes un viņi nav arī zvejnieki, bet viņiem jādzīvo no dienas algas un sevi jāuztur ar roku darbu”. Pie tam viņi izpilda arī pilsētas militāro dienestu, ir organizēti rotās un vajadzības gadījumā ir apbruņoti. Starp viņiem ir amatnieki, bet vairākums iekrauj un izkrauj kuģus un dara citus smagos darbus.…
