Kultūra 17.-18.gadsimtā

Literatūra
Apgaismībai nebija literatūras novirziens, nekad agrāk literatūra nebija tik cieši saistīta ar filozofiju, kā tagad, lielu nozīmi ieguva memuārā literatūra un epistopālais žanrs, populāri kļuva ceļojuma apraksti, vērojama žanru dažādība. Lielākie panākumi saistīti ar romāna žanru. Lugas varoņi kļuva par apgaismotāju ideju izplatītājiem. Literatūrā ienāca pilnīgi jauns virziens- SENTIMENTĀLISMS.
Džonats Svifts- „Mucas pasaka”, „Grāmatu kauja”, viņa darbi bija asi un nebija nekādas pret baznīcu, viņam piemita neizsīkstoša fantāzija.
Daniels Defo- aizsāka piedzīvojumu romānus, „Robinsona Krūzo.. utt.” „Ko darīt ja nomirs karaliene”, „Kas notiks ja uzbruks zviedri”, viņš lika pamatus žurnālistikai, publicēja aprakstus par spokiem, slaveniem laupītājiem.
Henrijs Fīldings- komēdijas aizsācējs literatūrā „Stāsts par Tomu Džonsu Atradeni”
Ričards Šeridans- komēdijas autors, „Mīlestības skola”
Francijā
Rokoko literatūra piemita – intimitāte, koķeta graciozitāte.
Alēns Lesāžs- rakstīja nopietnas satīriskas komēdijas, „Krispēns sava kunga sāncensis”, „Tirkarē”, „Klibais velns”
Antuans Fransuā Prevo – asa sižeta psiholoģiskie romāni, „Kādas grieķietes stāsts”
Šarls Luijs de Montiskjē – „Persiešu vēstules”
Voltērs- pievērsās vairāk traģēdijām, „Edips”, „Bruts”, populāri kļuva arī filozofiskie stāsti ” Orlēna jaunava”. Viņš radija izcilus prozas darbus, pasakas, dzejā sprēgāja dzīvesprieks.
Didro- „Romo brāļadēls”
Ruso- viņš sāka sentimentālismu Eiropas literatūrā, radīja jūtu kultus.
Pjērs Ogistēns Karons de Bomaršē- „Eižēnija”, „Seviljas bārddzinis”, ”Figaro kāzas”
Vācijā
Leisings- „Vēstules par jaunāko literatūru”, „Vērtas un dziņi”
Gēte- „Prometejs”, „Muhameds”, „Fausts” izcils literāts.
Frīdrigs Šillers- dramaturgs, „Laupītājs”, „Mīla un viltus”, balādes „Kauss”, „Cimds”, viņš nosodīja varmācību.

Arhitektūra un tēlotāj māksla.
Attīstījās mākslas vēsture.
J.J Vinkelmanis- pievērsās antīkajai mākslai , sarakstot pirmo mākslas vēsturi: ”Senatnes mākslas vēsture ”
V. Hogārts- gleznotājs, grafiķis, kurš pievērsās reālās īstenības meklējumiem
Ž.A. Gabriels- ieviesa mērena klasicisma formu, pirmais Parīzes atklātā autors , izstrādāja Marksa laukuma projektu.
Ž.Ž. Suflo- Parīzes Svētā Ženēvas katedrāle
Antuāns Vato- gleznoja smalko aprindu ļaudis.
Ž. B. S. Šardēns- gleznoja klusās dabas un sadzīvi
M.K.Latūrs- portretists
Ž.O. Fragonārs- gleznoja reliģiskus ievirzes darbus
Ž.B Grēzs- ģimeniski sadzīviskas ainas
V. Hogārts- glezniecības skolas aizsācējs.
…