1. Sociālā piederība, vieta romānā – Oļiņu pameita (patiesībā īstā meita Trīnīte, bet to zin tikai Annuža un vēlāk, pēc grēksūdzes, arī svētaistēvs). Pieder pie Turīgajiem zemniekiem.
„Izaugusi ir gan cēla kā liepa,” svešā sacīja, „Annuža gan tādas neuzaudzētu.”
Oļiņietes sejā spīdēja nicināšana. „Dievs zin ko gan Annuža dotu mugurā, ko pūrā! Bet kā gan tagad viņai trūkst? Dzīvo kā kaut kura lielmaņu meita.”
2. Portreta iezīmes.
Sākumā – skaista, jauna sieviete, kura ir drosmīga un spītīga. Gatava cīnīties par savām jūtām un mīlestību. Nebija skolota.
„Viņa bij skaista, slaika meita ar tumšbrūniem matiem un acīm, pašos jaukākos dzīvības gados jeb viskrāšņākā ziedonī. [..] Caur savu brīvo, drošo un jautro izturēšanos viņa nebij nekur sveša, bet tika uzlūkota visur kā par mājas bērnu.”…
