Daudzām tautām laika gaitā ir nācies piedzīvot un pārdzīvot dažādas grūtības un šķēršļus, kas ietekmējuši gan to kultūru, gan tradīcijas, gan uzskatus. Līdzīgi bijis arī mums, latviešiem, kam īpaši smags laika posms vēsturē bijis tieši 19.gs. beigas un 20.gs. sākums, kad, neskatoties uz jau atcelto dzimtbūšanu, nevarēja teikt, ka liela daļa īpašumu piederētu pašiem saimniekiem, bet pašu Latvijas teritoriju bija skāris rusifikācijas process – tika pārkārtota administratīvā iekārta, likvidētas vecās privilēģijas, reorganizētas tiesas un pilsētu pārvaldes, bet izglītības saņemšanu kontrolēja Krievijas impērija, t.i., obligātā pasniegšanas valoda izglītības iestādēs bija krievu valoda. Latviešu tauta vēlējās būt brīva, neatkarīga un ar savām tiesībām. To vajadzēja vienot – tā arī uzskatīja viena no Latvijas pazīstamākām un būtiskākām personībām zemgalietis Jānis Čakste, kas gan vēsturnieku, gan parasto ļaužu acīs bija cilvēku tiesību aizstāvis, labākas nākotnes veidotājs, cīnītājs un tautas neatkarības stiprinātājs.…
