Vītoli ir sastopami upju krastos, senlejās, dūņu sanesumos un citās mitrās vietās, kā arī ceļu malās, gar dārziem un apstādījumos.
Ļoti bieži stādīts gar ceļiem, ielām, parkos, kā arī ļoti bieži aug upju ielejās, mežos un krūmājos trauslais vītols (Salix fragilis).
Latvijā aug daudzi vītolu ģints pārstāvji. Kokveidīgos sauc par vītoliem, bet krūmus – par kārkliem. Tie visi ir divmāju augi, ziedi sakopoti pūpolveidīgās spurdzēs, zied pirms lapu plaukšanas un bagātīgi izdala nektāru.
Vītols zied maijā, bet sēklas nogatavojas jūnija sākumā. Sēklas ir ļoti sīkas un, pateicoties lidpūkais, tās tālu aiznes vējš. Taču tā kā sēkliņām nav barības rezervju, tās ātri iet bojā – jau pēc 10 dienām zaudējot dīgtspēju.
Vītoli sasniedz 25m augstumu.…
