Tirgus norises un vēsturiskie etapi, kvalitātes sistēmu rašanās un attīstība.
Tirgus norises un to vēsturiskie etapi
• pašpietiekamības posms – katra cilvēka vajadzības ir pašpietiekamas, kā arī ierobežotas, kā rezultātā
tirdzniecība nav nepieciešama (jo katrs pats saražoja sev vajadzīgo)
• apmaiņas posms – cilvēki sāk saprast, ka saražoto ir iespējams ne tikai paturēt sev, bet arī kādam pārdot,
tādējādi gūstot labumu; šajā posmā darbojas bartera sistēma – produkts tiek iemainīts pret citu produktu bez
naudas starpniecības
• masveida ražošanas posms (1860-1920) – organizācijas fokusējas uz masveida ražošanu, tādējādi
samazinot ražošanas izmaksas
• pārdošanas posms (1920-1950) – lai pārdotu lielākus produktu apjomus un gūtu lielākus ieņēmumus, produkts
tiek aktīvi reklamēts; palielinās nozīme komunikācijai ar klientu, reklāmai, zīmolam
• mārketinga posms (no 1950.) – tiek veikta tirgus izpēte un tiek ieviesta organizācijas mārketinga stratēģija,
tādējādi nodrošinot efektīvāku ražošanu nekā konkurentu organizācijām
• attiecību mārketinga posms (no 1990.) – organizācijas fokusējas uz masveida produkta reklamēšanu, kā arī
tiek likti pamati veiksmīgai komunikācijai (attiecībām) ar klientu
• mobilā tirgus posms (no 2010.) – pārdošanas nodrošināšanai un veicināšanai tiek izmantots internets,
dažādas sociālās platformas
Kvalitātes sistēmu rašanās un attīstība
Kvalitātes sistēmas koncepts novērojams jau viduslaiku Eiropā, kad amatnieku apvienībās tika izstrādātas
vadlīnijas preču testēšanai, lai noteiktu, vai tām nav defektu. Šis kvalitātes kontroles modelis ar uzsvaru tieši uz preces
kvalitātes kontroli izmantots līdz industriālajai revolūcijai. Lai būtu iespējams paātrināt industriālās ražošanas un
testēšanas procesus, Valters Ševarts 1920. gadā izstrādāja uz statistiku balstītu preces kvalitātes kontroles metodi, ko
Viljams Demings izmantojis Plāno-Dari-Pārbaudi-Rīkojies cikla ieviešanai, kas mūsdienās ir KVS pamatā. …
