1. Tiesību avotu jēdziens. Primārie un sekundārie tiesību avoti Latvijas nacionālajā tiesību sistēmā.
Tiesību avots ir oficiāli atzīta tiesību normu (uzvedības noteikumu) noteikšanas, nostiprināšanas un izpausmes forma, kas pastāv un darbojas valstī. Tātad, tiesību avots ir tas, no kurienes var uzzināt tiesību normu saturu. Tiesību avotiem ir ļoti liela nozīme, jo tie kalpo par pamatu juridisko lietu izlemšanai, lai panāktu taisnīgu lēmumu pieņemšanu. Valsts un tiesību eksistēšanas laikā tika izstrādāts liels skaits dažādu tiesību avotu. Tiesību avotu izpratni nosaka: nacionālās tiesību sistēmas piederība, sabiedrībā pastāvošā tiesību izpratne, tiesību sistēmas vēsturiskās attīstība, valsts starptautiskās tiesiskās saistības.
Tiesību avotus klasificē pēc: normativitātes; izcelšanās veida; rakstīti vai nerakstīti.
Primārie jeb patstāvīgie tiesību avoti satur vispār saistošas tiesību normas, kas adresētas visiem tiesību subjektiem. Tie tiek izmantoti nolēmumu pamatojumam. Primārie tiesību avoti Latvijas nacionālajā tiesību sistēmā ir vispārējie tiesību principi, ārējie normatīvie tiesību akti un paražu tiesības.…
1. Tiesību avotu jēdziens. Primārie un sekundārie tiesību avoti Latvijas nacionālajā tiesību sistēmā. 2. Juridiskā pozitīvisma pamatuzstādījums/-i: 3. Interešu jurisprudences izpratne par tiesībām. 4. Nosauciet, lūdzu, vismaz trīs no Satversmes pirmā panta izrietošos vispārējos tiesību principus un izklāstiet to saturu. 5. Kolīziju tiesību normu jēdziens un būtība. 6. Normatīvo tiesību aktu pazīmes. 7. Valsts A prezidents B publiski nosodīja pirmās instances tiesas lēmumu, saskaņā ar kuru trijiem šīs valsts pilsoņiem tiesa noteica 6 mēnešu apcietinājumu par iespējamo izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Prezidents atzīmēja, ka tiesai nav pamata apcietināt personas par pārkāpumiem, par kuriem likumdevējs nav paredzējis brīvības atņemšanas soda veidu. Prezidenta paziņojums tika publicēts vadošajā laikrakstā, kā arī tika atkārtots intervijā valsts televīzijas kanāliem. Pēc 6 mēnešiem turpinot lietas izskatīšanu pirmās instances tiesa atzina minētās personas par vainīgajām, nepieaicinot tās piedalīties tiesas sēdē. Pēc lēmuma pārsūdzēšanas apelācijas instances tiesa atcēla pirmās instances tiesas spriedumu, pamatojoties vienīgi uz to, ka „pirmās instances lēmums ir klajā pretrunā ar tautas ievēlētā prezidenta viedokli”.
