Horvātijas un Grieķijas tūrisma resursu un tūrisma infrastruktūras raksturojums

Salīdzinot ar Horvātiju – Grieķija ir aptuveni 2 reizes lielāka par Horvātiju. Iedzīvotāju skaits tajā ir aptuveni pusotru reizi lielāks kā Horvātijā, bet galvaspilsētas iedzīvotāju skaitā nav tik krasas atšķirības. Arī apdzīvotības blīvums ir visai līdzīgs. Horvātijas piekraste un lielākās salas ir blīvāk apdzīvotas, un daudzi to iedzīvotāji pelna iztiku, apkalpojot tūristus.
Grieķijā jūtams kaut kas slāvisks, kas savā ziņā saistīts ar pareizticīgo reliģiju.
Etniskā situācija Grieķijā ir diezgan sarežģīta tieši raibā nacionālā sastāva dēļ. Vislielākās problēmas ir grieķu – albāņu un grieķu – turku starpā. Pēdējās vienu brīdi bija pat diplomātiskā līmenī, jo Turcijas valdība ļoti aizstāv savu tautiešu intereses Grieķijas teritorijā. (Vansovičs 2005, ER)
Gan vēsture, gan reliģija ir nozīmīga grieķu dzīvē, jo tieši pateicoties baznīcai, grieķi spēja saglabāt savu kultūru un valodu Osmaņu laikā. Arī lielākā daļa grieķu nacionālo svētki ir cieši saistīti ar baznīcu. (Vansovičs 2005, ER)
Klimats pārsvarā ir mēreni kontinentāls, salās pārsvarā ir kalnu klimats, bet dažviet gar Adrijas jūras piekrasti ir Vidusjūras klimats ar daudzām saulainām dienām, sausām un karstām vasarām, un aukstām ziemām.
Dalmācijas piekraste ir viena no saulainākajām vietām Eiropā, un Hvaras sala var lepoties ar lielāko stundu skaitu gadā (2700 h).
Vidējā janvāra temperatūra ir 1ºC - 3ºC, bet augustā 22ºC - 26ºC. Vidējā temperatūra jūras piekrastē janvārī ir 5ºC - 10ºC, bet augustā 26ºC-30ºC. Ūdens temperatūra jūra svārstās no 12ºC ziemā līdz 25ºC vasarā.
Lietus piekrastē līst reti, sevišķi vasarā, kad bieži draud sausums. Turpretī kalnos ir daudz nokrišņu gan lietus, gan sniega veidā. Valsts ziemeļaustrumos vasarā mēdz būt pērkona negaisi. Ziema atnes sniegu.
Horvātijā kalni klāj 40% no teritorijas un tie paceļas gandrīz 2000m augstumā. Augstkalnu apgabalos ir attīstīta aitkopība un citu mājlopu audzēšana. Horvātijas kalnainie apgabali ir mazapdzīvoti, tāpēc meži ir vieni no skaistākajiem Dienvideiropā, ir saglabāti neskarti. Līdzenumu norobežo platas upes, kas daudzviet iezīmē arī Horvātijas robežu. Plašā Pannonijas līdzenumā tiek audzēta kukurūza, kvieši, soja, tabaka, bet līdzenuma malās ir vīnogulāju klāti pakalni. Ezeri Horvātijā nav lieli, bet daži no tiem ir ļoti gleznaini. Nozīmīgs Horvātijas dabas resurss ir upes. Lielākās upes ir kuģojamas un kalpo kā starptautiski satiksmes ceļi. upēs mājo daudz dažādu zivju, kas piesaista makšķerēšanas cienītājus. (Venturini 2005)…