„Jo auglīgāks ir lauks, jo bagātīgāk tajā aug usnes un dadži. Tāpat arī izcils prāts ir aizņemts ar tukšiem sapņiem, ja tajā netiek iesētas gudrības un tikumības sēklas” (60.lpp)
Mēs visi esam dažādi un dažādi mums sekmējas jaunas informācijas uzņemšana, citam tas padodas vieglāk, citam grūtāk. Skumji ir skatīties uz to kā daži smagi strādā, lai tikai spētu uztvert un izprast jauno, bet citiem tas padodas bez piepūles. Kur slēpjas manis pieminētās skumjas? Daudzreiz šie apdāvinātākie jeb „auglīgās augsnes” nespēj novērtēt šo savu dāvanu un kļūst raksturā „mīksti”, viņiem viss izdodas viegli, bet sastopoties ar patiesām grūtībām tie nespēj rast risinājumu. Taču ir arī patīkamā puse, kad šie izcilie prāti izmanto savas spējas, lai sekmētu ne tikai savu labklājību, bet galvenais, lai padarītu sabiedrību inteliģentāku, radītu jaunus izgudrojumus. Svētīgi ir, ja šie prāti nododas nesavtīgā sabiedrības labklājības celšanā. Bet nedrīkst aizmirst arī „augsni”, kura nav auglīga, jo tādu, manuprāt, ir vairums, bet arī viņu ieguldījums sabiedrības attīstībā nav mazs.…
