Viens no galvenajiem Lisabonas līguma ieviešanas mērķiem bija ES institucionālās sistēmas modernizācija, lai padarītu to darbību pēc iespējas efektīvāku. Tradicionālās ES institucionālās arhitektūras pamatā bija trīsstūris – Eiropas Parlaments, Eiropas Padome un Eiropas Komisija, tagad šis trio ir konvertēts četrstūrī, kura pamatu veido parlaments un padome, bet virsējos stūrus – Eiropas Komisija un Eiropadome, tādējādi nodrošinot gan starpvaldību, gan pārnacionālo savstarpējo sadarbību.
Eiropas Parlaments ir visu ES dalībvalstu pilsoņu pārstāvniecības institūcija. Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā parlamenta deputātu skaits tiek palielināts līdz 754 deputātiem (līdzšinējo 750 deputātu + 1 priekšsēdētāja vietā). Arī Latvija tādējādi iegūs 1 papildus deputāta vietu. Tāpat Lisabonas līgums paplašina EP darbības sfēras, kurās likumdošanas vara tiks dalīta ar Eiropas Padomi. Piemēram, EP ir tikusi piešķirta tikpat liela atbildība un ietekme ES budžeta pieņemšanā. …
