Svarīgākais krīžu plānošanā ir apzināties un uzskaitīt visas iespējamās krīzes un nejaušības. Tādējādi menedžments varēs kontrolēt šīs krīzes, kad tās parādīsies. Organizācijas, īpaši tās, kuru ārējā vide ir nestabila un sarežģīta, veic sekojošus soļus krīžu plāna veidošanā: paredz to, kas varētu notikt; meklē aizsarglīdzekļus un sagatavošanās līdzekļus, un sastāda projektu piemērotākajām atbildes reakcijām uz šīm situācijām.1
Šī grupu darba ietvaros mēs centīsimies izstrādāt pēc iespējas efektīvāku krīžu komunikācijas plānu Pirmskolas izglītības iestādei (PII) “Pūcīte”, kuru skārusi darbinieku krīze – tiek uzzināts, ka šī gada 14. novembrī PII “Pūcīte” audzinātāja, darba laikā esot alkohola reibumā, fiziski aizskāra vienu no bērnu dārza audzēkņiem.
Izvēloties šo iestādi, mēs vadījāmies pēc tās nozīmīgās lomas sabiedrībā – pirmskolas iestādē tiek apmācīti bērni ar īpašām vajadzībām – ar runas traucējumiem, galvaskausa traumām, neirotiskajām slimībām, epilepsiju u.c. …
