Kā vairumu notiekošo procesu arī sovjetizāciju determinēja ārējie un, protams, arī iekšējie apstākļi. Būtisks faktors ir jaunās pēckara pasaules kārtības veidošana Eiropā, kā sakarā tika rīkotas virkne konferenču risinot šo jautājumu. Viens no tajās izvirzītajiem uzdevumiem bija risināt, izlemt citu valstu, tautu likteņus. Rezultātā tika panākta savstarpēja lielvalstu vienošanās par Eiropas sadalīšanu pēc kara, kur Austrumeiropa nonāca Padomju Savienības ietekmju sfērā: Čehoslovākija. Ungārija, Polija, Bulgārija, Austrumvācija, Rumānija.
Augstāk minētajām valstīm tika uzspiests okupācijas sistēma un PSRS izveidotais saimniecības modelis. Šo valstu pilsoniski demokrātiskā sabiedrības attīstības virzība tika pārtraukta, valstu nacionālā neatkarība pilnīgi likvidēta, izveidojās komunistiski autoritārie režīmi ar komunistu partiju vai līdzīgām strādnieku partijām vadībā, noteicošo lomu vienmēr saglabāja komunistu partijas [Ungārijā, Vācijā, Bulgārijā, Čehoslovākijā].…
