Patērētājs ir mājsaimniecība, kas pērk tirgū preces un pakalpojumus savam patēriņam. Savukārt patēriņš ir iegādāto mantu izmantošana, lai apmierinātu savas vajadzības. Šajā nozīmē patērētājs ir pieprasījuma veidotājs tirgū.
Lai varētu iegādāties preces un pakalpojumus, ir nepieciešami noteikti naudas līdzekļi.
Tirgus ekonomikas apstākļos mājsaimniecības ienākumu iegūšanas avoti galvenokārt ir atkarīgi no tirgū pārdodamo ekonomisko resursu, preču un pakalpojumu cenas. Cilvēki, kuriem pieder liels daudzums ierobežoto resursu vai iegūta augsta kvalifikācija un prasmes, piemīt talants, saņem lielākus ienākumus nekā tie, kuriem šādu resursu nav. Darba alga, vai atalgojums ir samaksa par darbaspēka pakalpojumiem.
Ekonomikā kopējā ienākuma iedalījumu darba algā vai atalgojumā, rentē, procentos un peļņā sauc par ienākumu funkcionālo sadali.1
Derīgums ir preču kopējā īpašība, ar kuras palīdzību mājsaimniecība var samazināt preces savā starpā. Ar preces derīgumu ir jāsaprot vajadzības apmierinājums, kuru nodrošina prece, to patērējot. Tas ir subjektīvs lielums, jo katrs patērētājs vērtē preci dažādi.
Derīgumu nevar izteikt naturālās mērvienībās, taču, preces daudzumus pēc to derīguma pakāpes var salīdzināt savā starpā un sakārtot skalas veidā.…
