Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 16.03.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Stoiķu mācība par dvēseles un ķermeņa attiecībām', 1.
  • Referāts 'Stoiķu mācība par dvēseles un ķermeņa attiecībām', 2.
  • Referāts 'Stoiķu mācība par dvēseles un ķermeņa attiecībām', 3.
  • Referāts 'Stoiķu mācība par dvēseles un ķermeņa attiecībām', 4.
  • Referāts 'Stoiķu mācība par dvēseles un ķermeņa attiecībām', 5.
  • Referāts 'Stoiķu mācība par dvēseles un ķermeņa attiecībām', 6.
  • Referāts 'Stoiķu mācība par dvēseles un ķermeņa attiecībām', 7.
  • Referāts 'Stoiķu mācība par dvēseles un ķermeņa attiecībām', 8.
  • Referāts 'Stoiķu mācība par dvēseles un ķermeņa attiecībām', 9.
  • Referāts 'Stoiķu mācība par dvēseles un ķermeņa attiecībām', 10.
  • Referāts 'Stoiķu mācība par dvēseles un ķermeņa attiecībām', 11.
  • Referāts 'Stoiķu mācība par dvēseles un ķermeņa attiecībām', 12.
  • Referāts 'Stoiķu mācība par dvēseles un ķermeņa attiecībām', 13.
  • Referāts 'Stoiķu mācība par dvēseles un ķermeņa attiecībām', 14.
  • Referāts 'Stoiķu mācība par dvēseles un ķermeņa attiecībām', 15.
  • Referāts 'Stoiķu mācība par dvēseles un ķermeņa attiecībām', 16.
  • Referāts 'Stoiķu mācība par dvēseles un ķermeņa attiecībām', 17.
  • Referāts 'Stoiķu mācība par dvēseles un ķermeņa attiecībām', 18.
  • Referāts 'Stoiķu mācība par dvēseles un ķermeņa attiecībām', 19.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Stoicisms    4
1.a.  Stojas sākums un iedalījums    4
1.b.  Lūcijs Annejs Seneka    4
1.c.  Epiktēts    5
1.d.  Marks Aurēlijs Antonīns    5
2.  Filosofija    6
2.a.  Kas ir filosofija?    6
2.b.  Filosofijas iedalījums    6
3.  Fizika    7
3.a.  Dievs    7
3.b.  Pasaule/ daba    7
3.c.  Cilvēks    8
3.d.  Dvēsele un ķermenis    9
3.e.  Dvēseles vara pār ķermeni    9
3.f.  Dvēseles un ķermeņa baudas    10
3.g.  Ķermeņa nemainīgais stāvoklis    10
3.h.  Gara nabadzība    10
3.i.  Dvēseles pilnveidošana    11
3.j.  Nāve    11
4.  Ētika    13
4.a.  Tikumība un laime    13
4.b.  Gudrais    14
4.c.  Indiferents    15
4.d.  Afekti    16
4.e.  Raksturs    16
  Secinājums    17
  Annotation    18
  Izmantotā literatūra    19
Darba fragmentsAizvērt

1.a. Stojas sākums un iedalījums
Stoicisms kā filosofijas virziens ir sācies 4.gs. beigās p.m.ē. Tas turpināja veidoties un pastāvēt vairāk nekā piecus gadsimtus hellēnisma zemēs un Romas impērijā. Romas ķeizara laikā stoicisms kļūst pat par īpatnu morālu reliģiju un populārāko dzīves filosofiju romiešu inteliģences un valstsvīru aprindās.
Stoicisko virzienu sengrieķu domāšanā ievada Zēnons, kas aptuveni 310.g. p.m.ē. (tai pašā laikā, kad mācīja Epikūrs) Atēnās nodibina savu skolu “Raibā kolonāde”. Kopš tā laika Zēnona piekritējus iesauca par stoiķiem. Zēnons bija kiniķa Kratēta skolnieks un līdz ar to ir pārņēmis daudz atziņas no viņiem.
Stoicisma attīstībā izdala trīs periodus - seno, vidējo un jauno jeb vēlīno Stoju. Pirmā perioda ievērojamākie domātāji bija dibinātājs Zēnons no Kitijas Kiprā, Kleants un Hrīsips. Viņu filozofiskā darbība noritēja Atēnās 3.gs. p.m.ē.
Vidējās Stojas redzamākie pārstāvji bija Panaitijs un Poseidonijs, kuru filosofiskā darbība galvenokārt noritēja gan Aleksandrijā, gan Romā, gan Atēnās 2.gs. otrajā pusē p.m.ē. Poseidonijs bija Cicerona skolotājs.
Vēlīnās Stojas ievērojamākie domātāji bija Seneka, brīvlaistais vergs Epiktēts un imperators Marks Aurēlijs.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants